Dienas ziņas

Ukrainas karavīru bērni atpūšas nometnē Ikšķilē

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Zemgalē veldrē ap 70 % labības

«Zemnieku saeima»: Zemgalē veldrē ir ap 70% labības

Pēc ilgstošā vēja un lietavām Zemgalē veldrē ir ap 70% labības, liecina lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" aplēses. Cietuši ziemas kviešu lauki, tāpat lietavas skārušas arī citas lauksaimniecības kultūras, radot zaudējumus to saimniekiem. Lauksaimnieki steidz vērsties pie apdrošinātājiem, jo valsts atbalsts nav paredzēts. Tikai labs laiks turpmākās divas nedēļas varēšot glābt jauno ražu.

"Bet vispār drausmīgs skats, ja tā reāli. 40 hektāri kā ar ceļa rulli norullēts. Būs ļoti izaicinošs kulšanas laiks," pastāstīja zemnieku saimniecības "Lazdiņi" agronoms, neatkarīgs zaudējumu izvērtēšanas eksperts Elvis Lazdiņš.

Pieteikumu par veldres skartajiem laukiem šobrīd vērtētājiem ienāk ļoti daudz. Piemēram, zemnieku saimniecībā "Jušķēni" Jelgavas novadā sējumu platības ir gandrīz 1000 hektāru. No tiem puse ir kviešu lauki, 70% kviešus skārusi veldre.

"Labība gar zemi. Lietus ir bijis pamatīgs, labība piemirka, un kopā ar vēju tas labības stiebrs nevar noturēt šo vārpu, un tas viss ir gar zemi. Viņiem ir piena gatavība, viņi ir mīksti, viņiem vajag saulīti, lai viņi lēnām, pamazām nogatavojas. Bēda var būt tā, ka var sadīgt vārpā. Guļošie, stāvošie var būt ilgāk izturīgi," stāstīja saimniecības "Jušķēni" saimnieks Ints Kaufmanis.

Ja graudi sadīgs vārpās, tad labība pārtikas rūpniecībā vairs nav izmantojama, tā būs derīga tikai kā lopbarība par zemu cenu.

Zemnieku saimniecība "Arāji" Dobeles novadā apsaimnieko 1400 hektāru lielu platību. Tur vietām pat 90% no lauka saveldrējusies.

"Te viss saveldrējies, te viss mitrs, un kulšanas laikā kombainam ir grūti šīs vietas paņemt iekšā. Jo ilgāk graudi stāvēs uz zemes, jo vairāk pazemināsies to kvalitāte," uzsvēra "Arāju" saimniecības agronoms Andis Brakmanis.

Ir speciāli mehānismi, ar kuru palīdzību var pacelt labību, taču ne visu, un kaut kas tāpat paliks uz lauka, pastāstīja zemnieki. Mitrākos graudus nāksies kaltēt papildus, radot liekus izdevumus. 

Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Uldis Sprukts norādīja, ka valsts atbalsts saveldrētajai ražai nav paredzēts, bet risinājums ir, ko arī ļoti daudz lauksaimnieki izmanto – apdrošināt savus sējumus, un Zemgalē ļoti daudzi to arī darīja. Tagad jau sākusies zaudējumu pieteikšana apdrošinātājiem.

Saimniecības "Lazdiņi" agronoms, neatkarīgs zaudējumu izvērtēšanas eksperts Elvis Lazdiņš pastāstīja: "Šis apjoms ir 15% no saimnieka noteiktās hektāra vērtības, ja tie ir 1000 eiro, tad 15% ir 150 eiro. Saimnieks saņem šo te atlīdzību par katru hektāru, kas nokritis veldrē."

Apdrošinātāji norādīja – šobrīd vēl tikai ienāk pieteikumi no zemniekiem, tāpēc konkrētus aprēķinus pateikt nevar. Apdrošinātāji šajās dienās ar dronu filmē laukus un mēģina aprēķināt saimniecībām kompensējamos zaudējumus. "Zemnieku saeimā" norādīja  – Zemgalē veldrē ir ap 70% labības, Kurzemē ap 30%, līdz 10% – Latgalē un Vidzemē.

Jau ziņots, ka lietusgāzes ar vēju ir nodarījušas lielu postu sējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt