«Zaudētais siltums»: Daudzdzīvokļu ēku siltināšanā sācies finiša sprints

Latvijā daudzdzīvokļu ēku siltināšana beidzot uzņēmusi apgriezienus. Stimulējošie faktori ir fakts, ka plānošanas periods, kas aizsākās 2014. gadā, tuvojas finišam, šī programma beidzas, un ir pēdējais brīdis ielēkt vilcienā, kā arī straujais energoresursu cenu lēciens, kas daudziem liek aizdomāties – vai nebūtu prātīgāk dzīvot siltinātā mājā un apkures sezonā neizjust tik spēcīgu siltuma rēķina kāpumu.

Vai energoresursu cenu pieaugums būs pietiekami spēcīgs stimuls, lai Latvijā paātrinātu daudzdzīvokļu ēku siltināšanas tempu, kas pēdējos gados bija samērā gauss? Tam par labu nenāca arī šī gada straujais būvniecības izmaksu kāpums, kura  dēļ daudzi ēku siltināšanas projekti tika apturēti.

«Zaudētais siltums»: Daudzdzīvokļu ēku siltināšanā sācies finiša sprints
00:00 / 10:57
Lejuplādēt

Straujiem soļiem tuvojas šī plānošanas perioda beigas, kad kopš 2014. gada daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai bija pieejams Eiropas Komisijas (EK) grants 169 miljonu eiro apmērā.

Ja programmas sākuma posmā iedzīvotāju interese par ēku siltināšanu bija mērena, tad patlaban tā uzņēmusi apgriezienus, atzina finanšu institūcijas "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

"Vasara un arī pavasaris bija un turpina būt ļoti karsts. Mūsu ikdienā norit aktīvs darbs ar energoefektivitātes projektiem," stāstīja Vērzemniece, norādot, ka, salīdzinot ar pagājušā gada aktivitāti, šogad interese ir dubultojusies.

"Motivācija ir tā, ka programmas ieviešanas termiņš iet uz beigām. Līdz nākamā gada beigām būvniecībai ir jābūt pabeigtai un visiem dokumentiem jābūt iesniegtiem "Altum". Tas ir viens. Jā, var paspēt [vēl pieteikties]. Bet tad ir jādarbojas. Gulēt un gaidīt nākamo vai aiznākamo mēnesi vairs nevar. Otra lieta, kas motivē tomēr projektiem virzīties uz priekšu, ir pieaugošās apkures izmaksas, kuras katrs gaida ar lielām bažām. Siltināšana, energoefektivitātes projekta realizācija zināmā mērā nodrošina pret risku, pret augošajām izmaksām par siltumu, jo vidēji, kā liecina jau pabeigtie projekti, siltuma patēriņš mājai samazinās par 50–60%," atzīmēja Vērzemniece.

Jautāta, vai tās mājas, kas sākotnēji bija pateikušas "jā", bet tad, pieaugot būvniecības izmaksām apturēja projektus, arī cenšas tomēr ielēkt šajā vilcienā un vai pieprasījums ir no jaunām mājām, Vērzemniece pauda: "Gan, gan. Arī tās mājas, kas sākotnēji bija pateikušas ''jā'', bet saskārās ar būvnieka atbildi, – jā, pusgadu atpakaļ es varēju par šādu summu projektu realizēt, bet nu vairs nevaru –, tad māju iedzīvotāji nāk kopā un saprot, cik ir pieaugums, vai iedzīvotāji ir gatavi maksāt vairāk."

Un patiesi, ir projekti, kas straujo būvniecības izmaksu, kā arī ģeopolitiskās situācijas dēļ tiek apturēti, bet pēc tam tos tomēr turpina, bet ne visām mājām izdodas. 

Laika gaitā domas var mainīties

Latvijas Radio uzklausīja rīdzinieces Ivetas Ozoliņas pieredzes stāstu par ēkas siltināšanu:

Mēs atrodamies Ķengaragā pie mājas Maltas 24. Skatos, ka šī māja nav siltināta, bet bija plāns.

Jā, bija plāns. Tas mums nobrieda 2018. gadā, kad mēs, entuziastu bariņš, sākām saukt iedzīvotājus uz sapulcēm. Meklējām, kas mums izstrādā projektu, kā biedrība visu centāmies darīt.

Tad pienāca šis gads, kad projekts bija izstrādāts, dokumenti sakārtoti. Vien atlika vēlreiz iedzīvotājiem balsot par kredītu, bet samērā liela daļa nama iedzīvotāju pa šo laiku bija pārdomājuši un nu balsoja pret projekta realizēšanu. Tas ir jocīgi, ja nobalso par projektu un projekts tiek izstrādāts un mēs ieguldījām cilvēku, dzīvokļa īpašnieku naudu, lai projekts tiek izstrādāts, bet tagad, kad tas nesekmējās ar projektu, tad nauda pašlaik ir izmesta vējā.

Kādi ir argumenti, kādēļ cilvēki nobalsoja pret?

Visvairāk ir bail no kredīta ņemšanas. No tā, ka šobrīd ir neskaidra situācija par to, kas notiks rīt. To veicina ģeopolitiskā situācija. Tāpat nav skaidrs, cik daudz celsies cenas veikalā produktiem un vai spēs samaksāt kredītu.

Vai energoresursu cenu pieaugums neliek pārvērtēt šos svaru kausus?

Acīmredzot neliek. Mēs to visu skaidrojām, bet, kamēr cilvēks nav izjutis... varbūt pēc šīs ziemas izjutīs. Tikmēr, kamēr mēs stāstām, ka tāda ir prognoze, tikmēr tam nenotic.

Vai metīsiet plinti krūmos un vairs nemudināsiet kaimiņus, vai tomēr nogaidīsiet un mēģināsiet vēlreiz?

Tāda klusa cerība jau ir. Tomēr ir grūti prognozēt, vai mēs uzreiz varēsim pārliecināt ar dažādiem argumentiem. Varbūt tā būs šī gada ziema, kas cilvēkiem atvērs acis, bet viņu arguments arī bija – vai mēs nevaram savādāk. Piemēram, uzstādīt dzīvokļos individuālos siltuma skaitītājus un nesiltināt māju.

Kāpēc mums šeit vajag siltināt māju, kur gandrīz nav nevienas renovētas mājas? Paskatieties apkārt. Labi, mēs teicām, lūk, ir viens piemērs. Tiešām nav daudz to māju. Es esmu ar mieru aizvest, parādīt un lai izstāsta, kas ir par ieguvumiem.

Situācija Rīgā – cik daudz ēku pieteikušas projektus, cik no projektiem atsakās?

"Rīgas enerģētikas aģentūras" direktors Jānis Ikaunieks norādīja: "Tas, ko mēs redzam pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) datiem, – Rīgā kopumā ir pabeigtas 63 ēkas. Iepriekšējā plānošanas periodā renovētas 46 un šajā vēl 17. Vēl 130 ēkas atrodas dažādos projekta realizācijas posmos."

Kopumā 2020. gadā Rīgā bija iesniegti 215 ēku renovācijas projekti. Tas nozīmē, ka 69 māju iedzīvotāji pārdomāja.

"Pārvaldnieki uzsver, ka pie vainas ir būvniecības izmaksu pieaugums, bet tās ir sekas un rezultāts visam. Ejot uz šīm sapulcēm, mēs redzam, ka ļoti daudzām ēkām mēs nemaz netiekam līdz būvniecības izmaksām, līdz ar to mēs nevaram apgalvot, ka tas ir vienīgais iemesls. Iedzīvotājiem ir bail no kredītsaistībām. Iepriekš Rīgā arī siltumenerģijas tarifs ir bijis salīdzinoši mazs," atzīmēja Ikaunieks.

Par to, vai straujais energoresursu cenu pieaugums maina pieprasījumu, attieksmi, vēlmi siltināt, Ikaunieks sacīja: "Interese ir ļoti liela, bet tāpat ir daļa iedzīvotāju, kuriem visi iepriekšējie argumenti vēl ir spēkā. Es domāju, ka tas būtiski mainīsies šajā ziemā, jo, lai arī mēs visi zinām, ka tarifs vēl palielināsies un izmaksas pieaugs, ne visi iedzīvotāji to apjauš, kamēr nav redzējuši savā makā."

Vienmēr var vienoties

Tomēr nereti māju iedzīvotāji pēc neliela pārdomu brīža, vai šobrīd ir īstais laiks veikt ēkai renovāciju, izlemj par labu tai. Šāda pieredze ir arī ventspilniekiem, kuri dzīvo Aleksandra ielā 13. Viņi jau bija parakstījuši līgumu ar "Altum", bet pirms būvniecības līguma parakstīšanas būvnieks paziņoja par 7% cenu sadārdzinājumu.

Abas puses tomēr vienojās par izmaiņām līgumā un veicamajiem darbiem, stāstīja nama iedzīvotāju pilnvarotā persona – ''Ventspils nekustamo īpašumu'' valdes loceklis Valdis Lesiņš.

"Protams, saņemot šo informāciju no būvnieka, ka projekts tagad būs par 30 tūkstošiem [eiro] dārgāks, mēs informējām iedzīvotājus, ka diemžēl mums jāslēdz ārā kaut kas no apjomiem, lai izmaksas nepieaugtu. Mēs izvēlējāmies izslēgt kāpņu telpas remontu, kas bija veikts 2013. gadā. Iedzīvotāji piekrita, ka jāturpina projekts. Viņi piekrita arī šim sadārdzinājumam. Visi saprotoši izturējās. Vai ar sajūsmu? Droši vien jau, ka ne. Bet cilvēki saprot, ka mediji ziņo par cenu celšanos un to neprognozējamību un energoresursu izmaksu pieaugumu. Nekas uz vietas nestāv," pastāstīja Lesiņš.

Sarosās pēdējā brīdī

Kopumā šajā plānošanas periodā Latvijai pieejamais Eiropas granta finansējumus daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātei ir 169 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs norādīja, ka viņu nemāc bažas, vai visu šo finansējumu Latvija paspēs likt lietā. Un šāda sarosīšanās īsi pirms plānošanas perioda beigām viņam neesot pārsteigums, jo labākā reklāma siltināšanai ir paziņot, ka drīz atbalsta programma beigsies.

"Es to redzu ne pirmo reizi. Acīmredzot tādi mēs esam. Tā kā mēs augstskolā sesijā pēdējā naktī sarāvām, tad tagad viss tāpat tiek darīts, jo to, ka programma drīz beigsies, zināja pirms gada. Jau toreiz mēs teicām, cilvēki mīļie, neatlieciet uz pēdējo brīdi. Un ko mēs redzam? Tagad ir pienācis pēdējais brīdis, un tagad visi saņemas," atzīmēja Silovs.

Vaicāts, vai situācija ar energoresursu cenu pieaugumu "piešauj ugunij eļļu", Silovs sacīja: "Protams, tas ir vēl viens faktors, kas mudina, jo cilvēki redz, ka energoresursu cenas kāpj un tagad tā būs, tad ir racionāls iemels saņemties. Bet, ticiet man, es paskatījos, kas notika iepriekšējā plānošanas perioda beigās, un tur bija precīzi tas pats stāsts. Toreiz nebija nekādas krīzes, tas bija 2016. gads."

Tiesa, nekas nav beidzies – noslēgsies šis plānošanas periods un uz papēžiem jau min Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā pieejamais grants 57 miljonu eiro apmērā. Šajā programmā projekti jāīsteno apmēram divarpus gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt