«Zaļo iepirkumu» izmanto arvien biežāk; PVD uziet 100 neatbilstības prasībām

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) arī šogad bieži konstatē uzņēmumu pārkāpumus “zaļajos iepirkumos” ēdināšanas sektorā, kas saistīti ar pārtikas izcelsmi un kvalitāti. Pārbaudes veic izglītības iestādēs, sociālās aprūpes un veselības iestādēs, ieslodzījuma vietās, kā arī vairumtirdzniecības uzņēmumos, kas piegādā pārtikas produktus. Vides ministrijas ieskatā jāuzlabo “zaļā iepirkuma” dalībnieku kontrole no pašvaldību un skolu puses, savukārt Pašvaldību savienība norāda, ka iepirkumu līgumi ir jāveido elastīgāki.

PVD 100 uzņēmumos konstatējis zaļā iepirkuma prasību neatbilstībasSintija Ambote

    Pārtikas un veterinārais dienests šī gada pirmajos četros mēnešos veicis 184 pārbaudes uzņēmumos, kas piedalās "zaļajā publiskajā iepirkumā". Lielākā daļa pārbaužu veiktas izglītības iestādēs, kur uzņēmumi apņēmušies piegādāt atbilstošus produktus.

    “Pārkāpumi ir tādi, ka piegādātie produkti neatbilst paaugstinātās kvalitātes prasībām. Piemēram, jābūt marķētiem ar “Zaļo karotīti” vai “Bordo karotīti”. Mēs redzam, ka tā vietā tiek piegādāti parasti produkti. Vai, ja ir paredzēts piegādāt Latvijas izcelsmes produktus, tiek piegādāti citās valstīs ražoti produkti, piemēram, Polijā, Lietuvā,” stāsta PVD vecākā eksperte Svetlana Aļminovičs-Miļjanoviča.

    “Zaļā iepirkuma” prasībām atbilstoši ir tādi produkti, kas:

    • audzēti vai iegūti Latvijā,
    • atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte”),
    • bioloģiskās lauksaimniecības vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

    Neatbilstības “zaļā iepirkuma” prasībām PVD konstatējis 100 uzņēmumos. “Zaļā publiskā iepirkuma prasību izpildes pārbaudes PVD uzsāka tikai 2018. gadā, tādēļ tās notiek izlases veidā. Un, konstatējot pārkāpumus, inspektori uzņēmumiem dod laiku neatbilstības novērst.

    Parasti par izcelsmes valsti piegādātājs maldina tikai vienā no vairākām produktu grupām. Piemēram, par dārzeņu izcelsmi, kas šogad saistāms arī ar pērnā gada sausumu, kas samazināja vietējo ražu, un tās nepietika visam gadam.

    Taču PVD norāda, ka tas jāparedz, jau slēdzot līgumu gada sākumā, lai nemaldinātu pasūtītāju. “Mēs kontrolējam zaļā publiskā iepirkuma izpildi izlases kārtībā, bet ļoti svarīgi kontrolēt līguma izpildi arī pasūtītājam.

    Un kontrole no pasūtītāju puses, kā mēs redzam, ir nepietiekama,” atzīst PVD eksperte.

    Ja savukārt kontrole paliek vien uz PVD pleciem, eksperte norāda, ka tam nepieciešams papildu finansējums.

    Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati liecina, ka kopumā valsts un pašvaldības iestādēs “zaļā iepirkuma” piemērošana dažādos sektoros kļuvusi pieprasītāka.

    “Zaļā iepirkuma” īpatsvars finansiālā izteiksmē sasniedz līdz 18,3% (2017. gadā – 12 %),

    savukārt pēc iepirkumu skaita – 11% (2017. gadā – 7%) no kopējiem publiskajiem iepirkumiem.

    Ministrijas koordinācijas departamenta vecākais eksperts Uģis Zanders uzskata – lai samazinātu zaļā iepirkuma pārkāpumu skaitu, ir jāstiprina līguma izpildes gaitas kontroli. “Tiešām ļoti svarīgs ir tas aspekts, lai pasūtītājs un iepirkuma veicējs savstarpēji sadarbotos, jo bieži vien pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos to veic pašvaldība, savukārt līgumu paraksta skolas direktors, bet tiešā veidā ar piegādātāju sadarbojas saimniecības vai virtuves vadītājs. Ļoti svarīgi, lai būtu sadarbība, izstrādājot iepirkuma nolikumu, lai pavārs, skolas vadītājs un iepirkuma speciālists pašvaldībā kopīgi sagatavotu iepirkumu,” saka Zanders.

    Tāpat VARAM pārstāvis norāda, ka būtiski ir fiksēt visus pārkāpumus un tos piegādātājus, kas negodīgās darbības veic regulāri, un uz noteiktu laika periodu tos nepielaist pie nākamajiem iepirkumiem. Turklāt pašvaldības aicina arī savstarpēji apmainīties ar labās un sliktās prakses pieredzi.

    Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomnieces iepirkumu jautājumos Dainas Dzilnas ieskatā iepirkumu līgumi ir jāveido elastīgāki: “Uzlikt, ka visi pasūtītāji ir izmeklētāji un veiks pārtikas izsekojamības prasību pārbaudi, - tas nav reāli. Tad jāalgo speciāla brigāde. (..) Jābūt kādam variantam, ar ko mēs aizstājam burkānu, ja tā vairs nav vai ir sabojājušies.”

    Lai veicinātu “zaļo iepirkumu” attīstību, ministrija šobrīd veic Ministru kabineta noteikumu pārskatu, un tā ietvaros norit diskusijas, kas ietver visas iesaistītās puses. Jauno noteikumu redakciju plānots sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā līdz 2020. gada vidum.

      0 komentāri
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti