Latvijā – zaļās enerģijas līdere
14,1 procents - tik liels zaļās enerģijas īpatsvars saskaņā ar „Eurostat” datiem bijis Eiropas valstīs kopumā, tāpēc uz šī fona Latvija izskatās pat ļoti labi.
Latvijas energokompānijas „Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis uzsver, ka elektrības sektorā Latvijas rādītāji ir vēl labāki, un tā pamatoti var saukt sevi par vienu no zaļākajām valstīm Eiropā.
„Mūsu zaļās enerģijas īpatsvars ir ļoti liels. Latvijā no valstī saražotās elektroenerģijas puse, pat 60 procenti, ir zaļā enerģija," saka Kuņickis.
"Protams, tur dominē mūsu HES un arī mazie ražotāji, kas ir subsidētās enerģijas ražotāji. Bet arī otrs lielākais enerģijas īpatsvars ir gāze, kura tiek uzskatīta no fosilo energoresursu viedokļa kā viena no zaļākajām, jo viņu izmeši ir salīdzinoši mazi, ja mēs salīdzinām ar ogļu stacijām vai citām fosilā kurināmā stacijām,” skaidro Kuņickis.
Kuņickis prognozē, ka nākotnē gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā atjaunojamajai enerģijai ir labas perspektīvas un tās īpatsvars turpinās augt, tomēr, lai tas notiktu, Eiropas Savienībai būs jāpārskata līdz šim izvēlētā nozares attīstības stratēģija. Viņš uzsver - lielie enerģijas ražotāji ir pārliecināti, ka Eiropai būtu jāatsakās no mērķa pieprasīt konkrētu energoresursu izmantošanu un jāizvirza mērķis samazināt oglekļa dioksīda emisijas.
„Vajadzētu droši vien gan Eiropas, gan nacionālā līmenī virzīties prom no tāda pašmērķa kā zaļās enerģijas īpatsvars kopīgajā portfelī, un virzīties uz mērķi - CO2 izmešu samazinājums, kas daudz labāk parāda visus pasākumus, lai panāktu šo galveno mērķi. Tas, ko mēs runājam Eiropas līmenī, un pēc tam tas būs jāpārdislocē uz Latvijas līmeni, bet to nedarīsim mēs kā kompānija, bet tas būs jādara valstij - tas ir šo emisiju samazinājumu. Un mērķis būtu panākt CO2 emisiju samazinājumu par 30 procentiem,” norāda Kuņickis.
„Latvenergo” pārstāvis uzsver, ka arī Latvijas energokompānija ir ieinteresēta investēt atjaunojamos energoresursos, tomēr šobrīd no šīs ieceres attur zemās elektroenerģijas cenas tirgū un atbalsta mehānisma trūkums. Pēc Kuņicka vērtējuma, kā viens no perspektīvākajiem energoresursiem ir vērtējama vēja enerģija, kuras cena ir vistuvākā elektrības tirgus cenai.
Vai zaļā enerģija jāatbalsta bezgalīgi ilgi?
Arī enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš šim uzskatam lielā mērā piekrīt, norādot, ka Latvijā labas perspektīvas ir vēja un biomasas enerģijai.
„Ja mēs abstrahējamies no tā, ka vispirms jāsakārto nozares regulējums beidzot, un skatāmies tieši uz dažādu atjaunojamo vai neizsīkstošo energoresursu potenciālu Baltijas jūras reģionā un specifiski Latvijā, tad tur ir liela dažādība. Pat trīs Baltijas valstīm tas potenciāls tiek vērtēts visai atšķirīgi - tiek pieņemts, ka Lietuvai ir labākās perspektīvas biogāzes attīstībai, jo viņiem ir attīstītākā lauksaimniecība, kas var dot lielāku ieguldījumu biogāzes ražošanā. Latvijā tiek uzskatīts, ka labākais potenciāls ir biomasai, bet Igaunijā par lielāko potenciālu atjaunojamo resursu ziņā tiek uzskatīta vēja enerģija,” klāsta Āboltiņš.
Latvijā pretrunīgu reakciju ir izraisījis fakts, ka patērētāju maksājumi par zaļo enerģiju ir būtiski pieauguši, un, piemēram, no atsevišķiem enerģijas ražotājiem elektrība tiek iepirkta par cenu, kas ir pat trīskārt augstāka, nekā tirgū. Aizvien vairāk tiek apšaubīts, vai dāsnais atbalsts nozarei ir lietderīgs, jo tas nemudina ražotājus kļūt efektīvākiem.
Āboltiņš gan uzsver, ka bez atbalsta sākumā zaļā enerģija attīstīties nespēj, tomēr šim atbalstam būtu jānodrošina galvenokārt ražotnes atpelnīšanos, savukārt tālākajā attīstības posmā ražotājiem jau būtu jāspēj konkurēt tirgū.
„Ja mēs skatāmies no potenciālā konkurētspējas viedokļa - gandrīz nekur pasaulē atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas netiek laistas tirgū bez kaut kāda sākotnēja atbalsta. Bet droši vien jārunā par to, ka atbalstam jābūt ierobežotam laikā un samērīgam, un tam nevajadzētu pārsniegt izmaksas, kas ir jāiegulda, lai attiecīgā tehnoloģija, piemēram, atpelnītos un pēc tam spētu strādāt pati par sevi,” spriež Āboltiņš.
Latvijā no šī gada atjaunojamās enerģijas ražotāji ir aplikti ar jaunu nodokli, tas jau ir izraisījis lielu nozares sašutumu. Tomēr likumdevēji norāda, ka atbalstāmo elektrības ražotāju subsīdiju izmaksas ir kļuvušas par pārāk smagu nastu sabiedrībai, tāpēc ar nodokli valsts tikai centusies novērst tālāku šīs nastas pieaugumu. Vienlaikus arī jau šogad tiek plānots sākt darbu pie jaunas, ilgspējīgākas atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmas. Šis darbs Latvijā lielā mērā sakrīt arī ar pārmaiņām Eiropā, jo arī citas valstis un Eiropas Komisija ir sākusi pārskatīt atjaunojamās enerģijas atbalsta principus.
