Vilks: Eirozona nepieļaus būtisku inflācijas kāpumu Latvijā

Eirozona nepieļaus būtisku inflācijas kāpumu Latvijā. Tā ceturtdien LTV raidījumam "Labrīt, Latvija!" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks. Vilks norādīja, ka eirozonas galvenās rūpes vienmēr ir bijušas nepieļaut nepamatotu inflācijas kāpumu, jo tas ir traucēklis ekonomikas attīstībai. "Ja Latvija ir iekšā šajā sistēmā, tad skaidrs, ka tas mūs ietekmēs," sacīja ministrs.

Viņš arī piebilda, ka inflācijas kāpumu nepieļaus arī Latvijas pievienošanās fiskālās disciplīnas līgumam, kas neparedz budžeta grozījumus, ja valsts ekonomiskie rādītāji ievērojami nepārsniedz iepriekš prognozēto.

Vilks atzina, ka Baltijas valstīs inflācija tīri dabiski būs mazliet augstāka nekā citās eirozonas valstīs, taču kopumā eiro zonā ir daudz instrumentu, kas inflāciju noturēs pietiekami zemu.

Finanšu ministrs ir pārliecināts, ka iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai augs, ja Latvijas ekonomika turpinās attīstīties tā, kā patlaban, un valsts spēs iedzīvotājiem izskaidrot valsts turpmāko attīstību.

Latvija eiro plāno ieviest 2014.gadā. Jaunākajās aptaujās atbalstu eiro ieviešanai ir pauduši 33% Latvijas iedzīvotāju.

Aplokšņu algas maksāšanas galvenie iemesli ir lielie darbaspēka nodokļi, kā arī neticība tam, ka samaksātie nodokļi tiek izmantoti labklājības līmeņa paaugstināšanai. Tā norāda “Labrīt, Latvija!” aptaujātie eksperti.

Lai Valsts ieņēmumu dienests varētu efektīvāk veikt cīņu pret aplokšņu algām, pagājušā nedēļā, beidzot valdībā tika pieņemtas jaunas likuma izmaiņas. Tās paredz, ka no 1. marta reģistrējot katru darbinieku Valsts ieņēmuma dienestā darba devējam jānorāda sava darbinieka faktiski nostrādāto stundu skaits mēnesī. Bet tas nav viss, līdz 30. jūnijam jānorāda arī darbinieka profesija.

“Šobrīd, netiešās metodes arī piemērojam, bet varam nozares algas salīdzināt. Tādā veidā mēs būsim daudz precīzāki. Ja parādās 20 procentu atšķirība, tad var domāt par aplokšņu algām,” saka Ināra Pētersone, VID ģenerāldirektores vietniece.

Pret jaunajiem noteikumiem jau vairākkārt iebildusi Latvijas Darba devēju konfederācija, norādot, ka izmaiņas tik palielinās administratīvo slogu darba devējiem. “VID kaut ko noķers, iebiedēs, viena daļa uzņēmumu būs arī ciet. Šobrīd nav piemērotākais jaunu slazdu veidošanai”, saka LDDK sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš piebilst, ka jāveido sistēma, kas mazina darba nodokļu plaisu. Pēc Darba devēju konfederācijas domām, ja bezdarbs būtu nokrities līdz 5-6 procentiem, tad varētu domāt par skrūvju pievilkšanu, bet ne tagad.

Ekonomists Arnis Sauka aprēķinājis, ka mēnesī vidēji viens strādājošais Latvijas iedzīvotājs saņem 98,4 latus aploksnē, gadā šī summa ir 1180,8 lati. “Uzņēmēji Latvijā ir daudz neapmierinātāki ar nodokļa politiku. Lietuvā, Igaunija situācija labāka. Latvijā nebaidās nodarboties ar ēnu ekonomikas darbībā”, apgalvo Sauka.

Saukas piedāvātā formula ļauj secināt, ka kopumā Latvijā strādājošajiem aploksnēs tiek samaksāts nedaudz vairāk kā viens miljards latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt