Drīz jau būs gandrīz 20 gadu, kopš sāka domāt pat “Lattelecom” un LMT valsts daļu pārdošanu. Taču līdz šim tas nav izdevies. Situāciju spilgti raksturo Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektora teiktais 2011.gadā, kad kārtējo reizi aktualizējās pārdošanas jautājums. “Ja patiešām tas notiks šīs valdības ietvaros, viņiem noteikti vajadzētu pretendēt uz Trīszvaigžņu ordeņiem,” tā 2011.gadā teica Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.
Tagad novembrī saņemtais “TeliaSonera” piedāvājums ir jauns izaicinājums pieņemt lēmumu. Uzņēmums piedāvā trīs variantus:
- nopirkt visas LMT un “Lattelecom” daļas un abus uzņēmumus pilnībā integrēt “TeliaSonera” grupā;
- pārdot savas daļas Latvijai, un uzņēmums pilnībā piederētu valstij un tas būtu jāapvieno;
- uzņēmumus apvienot un jaunajā uzņēmumā “TeliaSonera” iegūtu 54%, bet valsts – 46% akciju.
Piedāvājums ir spēkā līdz 22.februārim, bet tikai ar nosacījumu, ka atbildi valdība sniedz līdz 22.janvārim. “Ja mēs nokavējam par vienu nedēļu, nekas jau nenotiks,” tā par lēmuma pieņemšanu LMT un “Lattelecom” sakarā saka Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs. Taču viņš cer, ka neskaidrā politiskā situācija to būtiski neiekavēs.
Šobrīd Privatizācijas aģentūra gatavo analīzi katram no “TeliaSonera” piedāvājumiem, lai, tiklīdz varētu, liktu to priekšā jaunajai valdībai. “Palikt kā ir, mēs īsti nevaram, jo situācija ir mainījusies un tirgus nestāv uz vietas, arī mēs nevaram stāvēt uz vietas. Arī “TeliaSonora” pārskata savu stratēģiju reģionā, viņi stiprina gan Lietuvā, gan Igaunijā. Mums būtu jāpasaka, vai mēs piekrītam vai nepiekrītam – viņi gaida kaut kādu skaidrību,” stāsta Loginovs.
Līdzšinējā vilcināšanās jau nesusi zaudējumus – uzņēmumu vērtība kritusies.
Ivara Godmaņa valdības laikā 2008.gadā, kad uzņēmuma vērtība pārsniedza miljardu eiro, “TeliaSonera” piedāvāja abu uzņēmumu valsts daļas iegādāties par aptuveni 700 miljoniem eiro. Tagad uzņēmumu kopējā vērtība tiek lēsta vairs 875 miljonu eiro vērtībā, kas nozīmē, ka arī pārdošanas cena tagad būtu daudz zemāka.
Summu gan pagaidām tur noslēpumā. “Cena ir diezgan adekvāta. Tur nav nekas tāds, par ko mēs būtu ļoti pozitīvi pārsteigti, bet nav arī tā, ka būtu smieklīgi. Jo, kā es teicu, viens no scenārijiem paredz, ka arī mēs par to pašu cenu varam nopirkt. Līdz ar to nosakot cenu, tā bija jānosaka īstajā līmenī,” stāsta Privatizācijas aģentūras vadītājs.
Atbildīgie ministri nolēmuši, ka aizejošā valdība par darījumu un scenāriju izvēli vairs nevar lemt. Tomēr, tā kā pēc jaunas valdības aptipināšanas laika domāt vairs nebūs daudz, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Augusts Brigmanis jau atzinis, ka tas acīmredzot būs viens no valdības veidošanas jautājumiem.
Partijas ar konkrētu pozīciju gan vēl nesteidzas. “Pagaidām par šo jautājumu mēs neesam lēmuši,” sacīja “Vienotība” valdes loceklis Edvards Smiltēns.
“Pēc būtības Latvija ir pierādījusi, ka uzraudzība pār valstij piederošiem uzņēmumiem, ir zem jebkādas kritikas. Tad jau labāk saņemt šo te iespējamo finansiālo ieguvumu,” atzina Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
“Uzņēmumi, kuri nes peļņu, un valsts budžets var dabūt arī daļu no peļņas budžetā, es uzskatu, ka saglabājams. Atstāt visu vienam monopolistam – es uzskatu, tā būs liela kļūda,” norādīja “Saskaņas” valdes loceklis Andrejs Klementjevs.
“Varu teikt tikai to, ka tajā laikā, kad šīs diskusijas jau noritēja iepriekš, mūsu viens no uzstādījumiem bija, - ja šie uzņēmumi jāapvieno, ka valsts saglabā kontrolpaketi,” pauda Nacionālā apvienība līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Noprotams, ka šāds variants arī varētu parādīties kā ceturtais, ko uzņēmumam “Telia Sonera” varētu piedāvāt Latvijas pusei. Esot gan jāievēro “TeliaSonera” sarkanās līnijas, proti – tā pilnīgi noteikti grib savā pārziņā vadības kontroli.
“Es domāju, ka viņiem tā menedžmenta kontrole būtu jādod. Kādā formā tas būs – vai tas būs kopā ar vairākumu, vai vienkārši uz līguma pamata, - par to ir jārunā un jāskatās, kāda ir Latvijas pozīcija,” saka Privatizācijas aģentūrā.
Tā kā visos variantos paredzēta uzņēmumu apvienošana, jebkura no šo darījumu īstenošanai gan būs vajadzīgs arī Konkurences padomes (KP) vērtējums. Vasaras vidū KP veica provizorisku analīzi no publiski pieejamajiem datiem un secināja, ka apvienošana varētu nest riskus konkurences mazināšanās ziņā interneta tirgus mājsaimniecību segmentā, bet mobilo sakaru pakalpojumu tirgū var izveidoties praktiski nepārvarama barjera citu operatoru attīstībai. Padomē gan piebilst, ka pašlaik nav iespējams prognozēt, kā situācija tirgos var mainīties ilgtermiņā, ņemot vērā iespējamās Eiropas līmeņa izmaiņas.
Ja kāds no darījumiem ar “TeliaSonera” tiks atbalstīts, jau padziļināta vērtēšana paredzēta pavasarī.
