Vidzemes pašvaldības atzinīgi vērtē jauno finanšu izlīdzināšanas modeli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Reģionos  turpinās pašvaldību jaunā finanšu izlīdzināšanas modeļa apspriešana. Līdz šim notikušajās diskusijās tas vērtēts atzinīgi. Un kā nu ne, jo iepriekšējais likums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu pieņemts pirms 17 gadiem, tātad vēl pirms novadu izveides un, nenoliedzami, neatbilst šī brīža situācijai. Jaunajā modelī ņemts vērā gan konkrētās pašvaldības iedzīvotāju skaits, gan teritorijas lielums.

Vidzemē diskusijas par jauno finanšu izlīdzināšanas modeli ar apkārtējo pašvaldību vadītājiem aizvadītas  Madonā un Cēsīs. Pirmais, ko uzsver pašvaldību vadītāji, salīdzinot ar pašreizējo finansējuma sadales principu, tas būs daudz vienkāršāks un saprotams.

„Modelis ir saprotams, viņš ir skaidrāks, vienkāršāks un ir iekļauti tie kritēriji, atbilstoši mūsdienām, kas līdz šim nebija,” - tā jauno modeli vērtē Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, atzīstot, ka tajā vairs nebūs tik krasas atšķirības starp lielajām pilsētām un novadiem: „Šobrīd iedzīvotājs Rīgā vai kādā citā novadā tālu, tālu no Rīgas ir vienādi finansiāli novērtēts.”

Pašreizējais likums  vairs nenodrošina līdzsvarotu finansējuma pārdali starp  pašvaldībām un arī daudz ko spēlē politiskais aspekts. Finanšu ministrs Jānis Reirs vērtē, ka jaunajā modelī tas vairs nebūs noteicošais naudas sadalījumā:

„Pašvaldības varēs savus budžetus prognozēt ilgtermiņa. Pašreizējā situācijā budžetu var prognozēt tikai tad, kad tas ir apstiprināts valdībā un parlamentā, un šī budžeta plānošana ir iespējama tikai uz nākamo gadu, to nosaka sarežģītā daudzpakāpju pašvaldības izlīdzināšanas sistēma, kur pēdējā sistēma ir politiskā līdzekļu piešķiršana. Bet šeit modelī ir iedzīvotāju skaits, nepieciešamās funkcijas šo iedzīvotāju apkalpošanai un, izejot no tā, līdzekļu piešķiršana. Un ir ieviests jauns indikators, kas ir teritorija.”

Novada teritorijas lielums un iedzīvotāju skaits, kas jaunajā modelī arī būs kā kritēriji finansējumam, ir viens no galvenajiem ieguvumiem,  arī Cēsu novadam, atzīst Jānis Rozenbergs:

„Skatoties uz nākamo gadu, šis modelis dod pieaugumu, tieši finansiālu pieaugumu. Turklāt mums ir liels īpatsvars bērnu līdz sešiem gadiem un arī skolnieku līdz 18 gadiem, kuri ir īpaši novērtēti ar īpašu koeficientu, lai pašvaldības ar lielāku bērnu un skolēnu skaitu saņemtu lielāku naudas masu un varētu nodrošināt kvalitatīvāku izglītību.”

Jauno modeli atzinīgi vērtē arī Valmieras pašvaldībā, kas ir republikas nozīmes pilsēta un ir arī tā sauktais donors. Te  kā galveno ieguvumu saskata to, ka  jaunais modelis prasīs arī pašvaldībām pašām kļūt ekonomiski aktīvākām, saka Valmieras domes izpilddirektora vietniece Evija Voitkāne:

„Došana prom jau saglabāsies, bet šis modelis jau liks pašām pašvaldībām būt aktīvākām un darboties, jo, kā mēs visi zinām, saņemt varbūt tas nav viegli, bet pie  tā pierod.”

Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis vēl gan ir jāskata arī Saeimā, taču pašvaldību vadītāji uzskata, tam spēkā vajadzētu stāties no nākamā gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti