Graudkopības kooperatīva “VAKS” graudaugu sēklu ražošanas komplekss darbu sāka šoruden. Tajā tiek pieņemtas, tīrītas, šķirotas un fasētas kviešu, rudzu un citu graudaugu sēklas, ko izaudzējuši paši kooperatīva biedri.
Līdz šim saražotas jau vairāk nekā piectūkstoš tonnas sēklas materiāla. No tā lielākā daļa tiks realizēta koopertīva biedriem, bet daļa – eksportēta arī uz citām valstīm.
Lauksaimnieki norāda – tā kā šogad ne visiem izdevies iegūt kvalitatīvu sēklu, jo lielā mitruma dēļ tā sadīgusi, pieprasījums pēc tās būs ļoti liels.
“Es izmantoju arī sēklas no kooperatīva. Protams, šī sēklu līnija dod vairāk pārdošanas iespējas. Tā ir vesela nozare, kas ir klāt kooperatīvam, ko viens zemnieks tik sekmīgi neizdarītu,” saka zemnieku saimniecības “Brieži” saimnieks Juris Cīrulis.
“Tam bija sen jābūt jau. Tā ir ļoti atzīstami vērtējama ideja, un tas katrā gadījumā uzlabos katra biedra un kooperatīva konkurētspēju kopējā tirgū, kur esam. Apkārt jau tas tirgus ir samērā nežēlīgs ar lielu konkurenci, bet šie mazie plusi, ko izdarām, ir liels solis uz priekšu,” spriež saimniecības “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš.
Kooperatīvā ražo arī zālāju sēklu, kas gan lielākoties tiek eksportēta uz Itāliju, Zviedriju un Somiju. Bet no graudaugiem galvenokārt pārstrādā Latvijā selekcionētas šķirnes, kas mūsu klimatam ir vispiemērotākās.
Lauksaimnieki vērtē, ka sēklkopība ir perspektīva nozare, kurā attīstīties - tā ir papildu peļņas iespēja un veids, kā palielināt kooperatīva konkurētspēju Eiropas tirgū.
Turklāt zemniekiem tā dod arī drošības sajūtu, jo nu kvalitatīvs sēklas materiāls būs pieejams vienmēr.
“Sēkla ir tas, ar ko viss sākas. Tas ir pamatu pamats, jo sēkla ir tā, no kā iegūstam ražu, ko mēs ieliekam zemē un tālāk. Es domāju, ka
tas ir milzīgi svarīgi katrai valstij saglabāt sēklas ražošanu un nodrošināšanu pašiem ar savu sēklu, jo gadi mēdz būt visādi,” uzsver “VAKS” agronome Zinta Jansone.
Kooperatīvā vērtē, ka sēklkopība ir liels solis tuvāk izaugsmei, bet nākotnē būtiski domāt vēl arī par graudu pārstrādes iespējām.
