Sadaļas Sadaļas

VIDEO: Kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem: par un pret kooperatīvām krājaizdevu sabiedrībām

Kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem: par un pret kooperatīvām krājaizdevu sabiedrībām un citiem alternatīviem finansētājiem, par to trešdien, 25. februārī, no plkst. 11.00 līdz 13.00 diskutēs reģionu uzņēmēji, krājaizdevu sabiedrību pārstāvji un publiskā sektora vadītāji. Diskusijai var sekot līdzi tiešraidē LSM.lv. 

Diskusiju rīko sešas biedrības: biedrība “Lauku attīstības partnerība”, biedrība “Pierīgas partnerība”, biedrība “No Salacas līdz Rūjai”, biedrība “Vidzemes lauku partnerība “Brasla””, biedrība “Lauku partnerība Ziemeļgauja”, biedrība “Kandavas partnerība”.

Diskusiju moderēs žurnālists Jānis Domburs, kurš skaidros:

  • Kurš organizēs likumiskus regulējumus, lai varētu reģistrēt jaunus, alternatīvus aizdevējus, kas nākotnē piedāvātu aizdevumus ar saprātīgām procentu likmēm reģiona uzņēmējdarbības attīstībai?
  • Korporatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) – vai tas tiešām ir vienīgais risinājums? Kā un kur uzņēmējam uzzināt par KKS pakalpojumiem?
  • Kurš var un varētu aizdot reģiona uzņēmējiem vēl bez komercbankām?
  • Kādi ir iemesli, kāpēc reģiona uzņēmējs nevar pilnībā izmantot Eiropas Savienības  finansējumu savas konkurētspējas celšanai?

Diskusijā piedalīsies:

  • Nora Dambure, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore;
  • Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors;
  • Pēteris Strautiņš, "Luminor" bankas ekonomists;
  • Kristīne Ragaine-Volnianko, projekta ''Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai''  (RFRU) vadītāja, biedrības ''Lauku attīstības partnerība'' padomes priekšsēdētāja;
  • Arnis Kaktiņš, pētījumu centra "SKDS" direktors;
  • Ēriks Čoders, "Allažu Saime KKS" valdes priekšsēdētājs un biedrības ''Krājaizdevu apvienība'' (KAA) valdes priekšsēdētājs;
  • Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs un KKS ''Ziemeļvidzeme'' izveides iniciators;
  • Jānis Livčāns, "Zosēnu KKS" valdes priekšsēdētājs;
  • Dāvis Volksons, SIA "Damson", zīmola "Rorbo" siltās grīdas'' valdes loceklis;
  • Jānis Zilvers, zemnieku saimniecības "Pīlādži" īpašnieks.

Pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā puse uzņēmēju reģionos mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai, liecina SKDS pētījums*. No tiem trešdaļai finansējumu iegūt neizdevās, tādējādi plānotā saimnieciskā darbība tika iesaldēta vai pilnībā pārtraukta. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo vēl ir daļa mazo uzņēmumu, kuri, izvērtējot savas iespējas iegūt finansējumu, pieteikumus aizdevumam neiesniedz vai nemaz nezina, kur pēc tā vērsties. 

No tiem respondentiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai, lielākā daļa ir bijuši SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību (52 %), 20 % zemnieku saimniecības, bet 18 % – pašnodarbinātas personas. Visbiežāk prasītā summa ir līdz 20 000 eiro gan apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, gan investīcijām. 

Visbiežāk respondenti pēc aizdevuma vērsušies bankā (42 %), pārējie – pie nebanku kredītdēvējiem, krājaizdevu sabiedrībām, Lauku atbalsta dienesta (LAD) un LEADER projektos, rakstījuši projektus grantiem paši, ALTUM un citur. Tie aptaujātie, kuriem neizdevās iegūt finansējumu, kā biežāko atteikuma iemeslu minējuši nepietiekami kredītnodrošinājumu un līdzfinansējumu. Lai arī retāk, taču tiek minēti arī citi iemesli – birokrātiskais slogs, jauns uzņēmums un zemu novērtēta ideja. 

Problēma ar finansējuma pieejamību reģionos nav tikai tāpēc, ka bankas vai citi finansētāji atteiktu aizdevumu, – ja bilance vai bizness nav sakārtots pēc kreditētāja noteiktiem kritērijiem, tad tas ir tikai pašsaprotami. Vienlaikus reģionos ir daudz mazo uzņēmēju, mājražotāju, kuri, visticamāk, nekad netiks cauri esošajam kritēriju sietam. Vēl viena reģionālas tautsaimniecības problēma ir banku tehniska nepieejamība – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Lai veicinātu Latvijas reģionu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mazinātu emigrācijas riskus, ir nepieciešami jauni, caurspīdīgi kreditēšanas mehānismi, kas ļautu par saprātīgiem procentiem saņemt aizdevumus arī maziem uzņēmumiem. 

“Šobrīd Latvijas reģionos faktiski vienīgie nebanku sektora aizdevēji ir kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, tomēr arī to darbība ir ierobežota, nespējot pilnībā apmierināt reģiona uzņēmēju vajadzības. Vienlaikus citās Eiropas Savienības valstīs likumiskas alternatīvā finansējuma formas jau daudziem uzņēmumiem lauku teritorijās ļāvušas atsperties, kāpinot ražošanas jaudas, paplašinot piedāvāto pakalpojumu vai produktu portfeli, kā arī modernizējot procesus.

Ja var tepat kaimiņos – Lietuvā, tad vajadzētu varēt arī Latvijā,” stāsta projekta ''Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai'' vadītāja un biedrības ''Lauku attīstības partnerība'' padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine-Volnianko.

Viens no faktoriem, kas kavējis jaunu kreditēšanas formu attīstību, ir izpratnes trūkums visos līmeņos – gan politikas veidotāju, gan pašu patērētāju vidū par situāciju reģionos. Turklāt nereti alternatīvie aizdevēji  tiek uzskatīti nevis par pilnvērtīgu finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu tirgum kopumā, bet gan par vienkārši lētu un šaubīgu finansējuma avotu.

Lai sekmētu finanšu resursu pieejamību reģionos un reģionālo attīstību kopumā, būtisks ir valsts un likumdevēju atbalsts – vienots virziens un attiecīgi izstrādāti instrumenti, kas likumiski ļautu darboties un izsniegt konkrēti uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai paredzētus, komercbankām līdzvērtīgus aizdevumus arī citiem, alternatīviem aizdevējiem. 

Viens no praktiskiem risinājumiem, kas popularitāti ieguvis citviet pasaulē, ir aizņemšanās uzņēmējam no uzņēmējam. Piemēram, Lielbritānijā jau 2005. gadā tika reģistrēta pirmā savstarpējo aizdevumu platforma "Zopa", vēlāk arī ''Funding Circle'', kas piedāvā alternatīvus aizdevumus vairāk nekā 40 000 mazo uzņēmumu. Pateicoties EFLA projekta “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai” finansējumam, arī Latvijā ir tapusi pirmā šāda veida publiskā platforma www.segums.lv, kurā vienuviet varēs atrast informāciju par alternatīviem aizdevumiem reģionu uzņēmumiem. Vienlaikus mājaslapa noderēs tiem, kuri jau nodarbojas vai tikai vēl plāno iesaistīties alternatīvo aizdevumu izsniegšanā reģionu uzņēmējiem. 

*Par pētījumu

Pētījums “Finansiāla atbalsta nepieciešamība uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai” tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot izlases kārtībā 314 respondentus – fiziskas un juridiskas personas vecumā no 18 līdz 80 gadiem. Aptaujāto ģeogrāfiskais pārklājums iekļauj Latvijas novadus ārpus Rīgas. Pētījums veikts ar mērķi noskaidrot reģiona uzņēmēju vajadzības un iespējas saņemt finansējumu komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt