Panorāma

Izmeklēs pacientes nāvi Austrumu slimnīcā

Panorāma

Aizdomas neapstiprinās

VID: lielākie aplokšņu algu maksātāji gadā nedeklarē ap 776 miljoniem eiro

VID: Lielākie aplokšņu algu maksātāji gadā slēpj 776 miljonus eiro

Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka 10 nozarēs, kas strādā vispārējā un mikrozuņēmumu nodokļu režīmā, gadā kopumā netiek deklarēti 776 miljoni eiro, kas tiek samaksāti aplokšņu algās.

Kā tas notiek, to konkrētā uzņēmumā Rīgas restorānā “Tokyo City” atklāja raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.   

VID apkopotie dati liecina, ka  naudas izteiksmē lielākās aplokšņu algu summas vispārējā nodokļu sistēmā strādājošajiem tiek maksātas tirdzniecībā un transporta nozarē, kur tās gadā sasniedz attiecīgi nedeklarētus 159 miljonus (mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus), 115 miljonus  (vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) un 83 miljonus eiro (sauszemes transports un cauruļvadu transports).

Savukārt lielākais nedeklarēto ienākumu īpatsvars – gandrīz 32% - ir operācijās ar nekustamo īpašumu.

 

VID vispārējā finanšu noziedznieka profilu raksturo šādi - labi izglītots, situēts cilvēks, pārzina tehnoloģijas.

 

Savukārt aplokšņu algu saņēmēji visbiežāk ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem, pārsvarā vīrieši un laulību šķīrušas personas. Pēc VID secinātā - tipiskie aplokšņu algu saņēmēji neizprot nodokļu maksāšanas jēgu, ir ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, ar kredītsaistībām un apgādājamajiem. Un lielākajai daļai aplokšņu algu saņēmēju ir zema kvalifikācija. Tādu ir 71%.

Lai tiktu tuvāk tam, kā tas notiek dzīvē, VID šovasar rīkoja akciju, nosūtot savus darbiniekus uz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, atklāti piesakoties, ka grib vienkārši pavērot, kā norit darbs.

“Vispirms mums bija jāfiksē, kāda tad ir esošā situācija. Un, lai to fiksētu, mēs izmantojām šo metodi – novērošanu. Tiešām mūsu darbinieki pavadīja laiku labākajos Rīgas un Jūrmalas restorānos, un tas, ko mēs redzējām praksē, ka uzņēmuma apgrozījums ļoti būtiski tad palielinās, acīmredzot tiek uzrādīti praktiski visi ieņēmumi, tie iet caur kases aparātiem. Līdz ar to mēs redzam, kāda ir šī faktiskā situācija un varam plānot kādus turpmākos kontroles pasākumus,” stāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

VID gan publiski neatklāj konkrētos sabiedriskos ēdinātājus. Bet no inspektoriem dzirdētie stāsti esot bijuši gana spilgti.

Kādā vietā bijis vērojams, ka brīdī, kad restorāna vadība sapratusi, ka nāksies strādāt ar oficiāliem čekiem un nodokļiem, apmeklētāji esot raidīti prom, aizbildinoties, ka visi galdiņi ir jau aizņemti.

Citā vietā VID darbinieki iespundēti ēstuves pagrabā un tikuši filmēti ar mobilajiem telefoniem.

“Ir ļoti grūti iegūt pierādījumus. Ir ļoti grūti pierādīt tieši šo aplokšņu algu izmaksas faktu, un tas izdodas parasti tikai tādos gadījumos, ja kāds no uzņēmuma darbiniekiem ir gatavs sadarboties, sniegt informāciju, nebaidās pazaudēt savu darbu,” atzina Cīrule.

“Bet ļoti bieži ir arī situācijas, kad tiešām uzņēmuma darbinieki saprotot, ka aplokšņu algas - tas ir zināms ļaunums gan viņiem, gan viņu kaut kādiem iespējamiem sociāliem labumiem, tomēr nav gatavi par to runāt,” stāstīja Cīrule.

Bet tik un tā, vismaz spriežot pēc VID datiem, šovasar jūlijā, kad VID darbinieki veica šo akciju restorānos, redzams, cik straujas izmaiņas ir notikušas oficiālajos datos, jo, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, 43 uzņēmumos kopējā darījumu vērtība palielinājās par 1,5 miljonu eiro jeb par 25%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti