Nepilni pieci miljoni latu (Ls 4 996 800) – šādu naudas summu Valsts ieņēmumu dienests 2012.gadā uzrēķinājis mazumtirgotājiem nodokļu auditos. Teorētiski jau tur, kur kaut kas tiek pirkts un pārdots, visu fiksē kases aparāts vai modernākās kases sistēmas – tostarp valstij pienākošos nodokļu daļu. Taču dzīvē mēdz būt citādi. Šā gada pirmajos piecos mēnešos vien VID veiktajās 904 pārbaudes pārkāpumi konstatēti lielākajā daļā – 599 gadījumos.
Kāpēc atsevišķi tirgotāji ir ieinteresēti krāpties?
Tā var tikt pie brīvas pelēkās naudas, kas nevienā izsistajā čekā neparādās, ko tālāk var maksāt, piemēram, aplokšņu algās. Teiksim, kāda gaļas lieta, kur, veicot manipulācijas ar uzskaitēm, uzņēmums izvairījies no nodokļu maksas pusmiljona latu apmērā.
Lai gan VID publiski šos uzņēmumus neatklāj, līdz šim viena no skaļākajām bijusi “Elkor” lieta, kurā policija pirms diviem gadiem izmeklēja noziegumus, kas saistīti ar grāmatvedības un statistiskas informācijas noteikumu pārkāpšanu un dokumentu viltošanu ar mērķi iegūt neuzskaitītus skaidras naudas līdzekļus, kuri tālāk tiek legalizēti un izmantoti uzņēmuma turpmākai saimnieciskai darbībai. VID neslēpj, ka cilvēku izdoma mēdz būt dažāda un tur, kur radīta viena sistēma, lai nodokļus uzskaitītu, tiek veidota arī cita – lai darītu tiešu pretējo.
“Mēs neesam ideālisti, mēs zinām, ja mēs domājam, kā cīnīties pret, ir vesela virkne sabiedrības, kas domā, kā cīnīties un jaunas metodes izdomāt, bet tāpēc [..] mums ir jāmēģina noķert, lai tā laika nobīde, kad izdomā to jauno metodi, kā izvairīties, lai pēc iespējas saīsinātos, ja ne kopsolī mēs ietu,” “De facto” sacīja VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Ināra Pētersone.
VID vēlas atteikties no fiskālās atmiņa sistēmas blokiem
Rezultātā tapušas jaunas prasības kases aparātiem un sistēmām, kas saskaņā ar VID plāniem spēkā stāsies no 2015.gada 1.janvāra. Un tas daļu uzņēmēju pamatīgi sadusmojis – VID vēlas atteikties no fiskālās atmiņa sistēmas blokiem un turpmāk noteikt, ka jāizmanto energoneatkarīga elektroniskā atmiņa. Tādējādi cer izvairīties no situācijām, ka pēkšņa elektroenerģijas pārrāvuma dēļ daļa informācijas zūd. Ieņēmumu dienests arī lepojas ar jauniepirktu tehniku, kas turpmāk līdzēšot operatīvāk pie nepieciešamās informācijas piekļūt. Savukārt uzņēmējiem jaunās prasības tikai gadu pēc eiro ieviešanas nozīmē atkal jaunas investīcijas.
“Katrā ziņā tā ir revolūcija, viss pamatīgi jānomaina, visas sistēmas maiņa. Un katrā ziņā tas noteikti prasa laiku, un faktiski lielākie jautājumi ir tādi, ka mēs labprāt redzētu pretimnākšanu no VID, ka ir kāds pārejas periods, jo faktiski nomaiņai būs nepilns gads,” sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
VID gan apgalvo, ka noteikumu saskaņošana ilgusi jau gana ilgu laiku, tāpēc uzņēmējiem savu darbu bijis iespējams plānot. Turklāt līdz ar jaunajām prasībām tikšot remdētas tirgotāju vēlmes beidzot likvidēt papīra lenšu kaudzes, kas šobrīd jāglabā. Turklāt VID lēš, ka jaunās prasības būs saistošas tikai nelielai daļai tirgotāju – proti, tās būs jāievēro visiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 100 000 latu.
Uzņēmēji: Šāds lēmums novēlots par gadiem 20
“Cīņa ar ēnu ekonomiku ir skaists sauklis un cēls mērķis, bet paredzētās izmaiņas, manuprāt, nedos nekādu ieguldījumu cīņā ar ēnu ekonomiku, tās ir ļoti lielas izmaksas, kuras cietīs tirgotāji, un es tiešām neticu, ka tur būs kāds rezultāts, jo pašreizējā sistēma ir ļoti stingra,” savukārt uzskata Tirdzniecības un rūpniecības kameras Tirdzniecības padomes locekle Inga Zemdega-Grāpe.
Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve norāda, ka šādam lēmuma jau bija jābūt pirms gadiem 20. Taču šobrīd tas esot novēlots, jo prasīšot papildu izmaksas, turklāt tikai gadu pēc tam, kad jau veiktas investīcijas pārejai uz eiro. Turklāt pret jaunajām prasībām iebildumi esot tik nopietni, ka uzņēmēji arī laikus gatavoties tām nemaz neplānojot, jo neesot zināms, ko īsti tad VID plāno darīt.
Taču noprotams, ka VID no saviem plāniem atkāpties negrasās. Ēnu ekonomikas apkarošana ir prioritāte, un modernākas kases sistēmas un aparāti to tikai sekmēšot. Kā sacīja Pētersone - “nezinu kurš projekts vēl pusotru gadu ir publiski pieejams, es saprotu tirdzniecības uzņēmumus – ja grožus pievelk, ir šis mēģinājums iestāties pret, bet tie, kuri maksā nodokļus godīgi, tiem uztraukties nevajadzētu.”
Tomēr arī pats VID neslēpj, ka – tāpat kā līdz šim, gan jau atradīs arī jaunajai sistēmai veidus, kā to apiet. Un tas, uzņēmējuprāt, ir akmens paša VID dārziņā, jo šobrīd jau daudz stingrāk kontrolējot kases aparātu apkalpotājus, krāpšanās gadījumus varētu mazināt, arī nemainot tehniskās prasības.
