Valsts sektorā algas aizvien lielākas, nekā privātajā

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb alga pirms nodokļu nomaksas šī gada otrajā ceturksnī augusi par 6,9%, sasniedzot 815 eiro mēnesī. Algas valsts jeb sabiedriskajā sektorā joprojām ir augstākas nekā privātajā sektorā  - attiecīgi 857 un 792 eiro mēnesī.

Valsts sektorā algas ir stabilākas un darba vietas drošākas. Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa stāsta, ka attīstītajās valstīs tiek īstenota īpaša politika – jaunu darba vietu radīšana valsts sektorā.

„Algu jomā valsts sektors veido diezgan nozīmīgu daļu (..). Savukārt privātajā sektorā galvenais ir konkurēt, līdz ar to uzvar tas, kurš ir rentablāks, kurš spēj samazināt savas izmaksas, kurš spēj saražot savus produkciju ar lielāku izdevīgumu saviem kapitālīpašniekiem. (..) No vienas puses, privātajā sektorā būs lielāka vēlme noturēt zemākas algas, lai būtu lielāka rentabilitāte. Bet ir otra puse – tieši privātajā sektorā parādās milzīgas algas, ko saņem augstākie speciālisti un vadošos amatos esoši cilvēki. Savukārt strādnieki saņem krietni, krietni mazāk, tāpēc vidējais līmenis ir ļoti atšķirīgs,” saka Šavriņa.

Lielas algu atšķirības vērojamas arī Latvijā. Darba samaksa atšķiras dažādos reģionos un nozarēs, to ietekmē arī darba ņēmēja izglītība un kvalifikācija. Ja valsts sektorā algas ir caurspīdīgas un nodokļi tiek samaksāti, tad privātajā sektorā bieži vien uzņēmēji izmaksas samazina, gan reģistrējot uzņēmumus „ofšoros”, gan maksājot darbiniekiem oficiāli minimālās un papildu aplokšņu algas. Par to liecina statistikas dati – privātajā sektorā 160 000 darbinieki saņem algas no 300 līdz 500 eiro mēnesī.

Šavriņa vērtē, ka līdz ar to datiem par algu lielumu Latvijā īsti ticēt nevar. „Gan valsts, gan privātajā sektorā ļoti bieži netiek apmaksātas virsstundas. Tas ietekmē nodokļu maksāšanu, summas, kādas ir valsts budžetā (..),” saka Šavriņa.

Nākamajā gadā par 10 eiro līdz 370 eiro mēnesī tiks palielināta minimālā alga. Sākotnēji to bija plānots paaugstināt līdz 400 eiro mēnesī. „Pirmā izjūta – protams, ka par maz. Taču, lai celtu algu par 40 eiro, būtu jāceļ neapliekamais minimums. Pretējā gadījumā lielākie zaudētāji varētu būt pašvaldības un darba devēji,” skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis vērtē, ka algu pieaugums nākamajā gadā būs mazāks nekā šogad, bet darba devējiem gan valsts, gan privātajā sektorā jārēķinās, ka darba ņēmēji meklēs labāk atalgotas darba vietas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti