Valsts kontrole: Pašvaldības neapdomīgi aizņemas dārgu objektu būvniecībai

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Tā 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomisko pamatotību, kā arī to plānošanu un īstenošanu.

ĪSUMĀ:

  • Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka pašvaldības aizņemas bezatbildīgi un nedomā par rītdienu.
  • Daudzi projekti ir nepārdomāti un nav saistīt ar valsts attīstības mērķiem.
  • Rugājos celts 850 tūkstoš eiro vērts stadions, lai gan ciemā ir maz iedzīvotāju, bet netālu esošajos Balvos jau ir labi aprīkota sporta infrastruktūra.
  • Bauskas pašvaldība aizņēmusies naudu, lai pārbūvētu slēgšanai nolemtu skolu.
  • Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs: Tās ir sekas Pašvaldību savienības lobijam.

Pašvaldības neapdomīgi aizņemas dārgu objektu būvniecībaiZane Mače

    Revīzija veikta no 2015. gada līdz 2019. gadam 15 pašvaldībās, kur vērtēts infrastruktūras projektu ekonomiskais pamatojums, kā arī to plānošana un īstenošana. VK norāda, ka revīzijā atklājās "visnotaļ bēdīga nākotnes aina". Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.

    Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu, norāda VK. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību.

    Rezultātā vairākās pašvaldībās ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

    Kā uzskatāmu piemēru pašvaldību neapdomībai lielo objektu būvniecībā VK norāda pēdējiem gadiem raksturīgo peldbaseinu būvniecības bumu. "Pašvaldības ir ieguldījušas 3 līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem. Pēc 10 gadiem, kad būs jānomaina iekārtas vai tajās jāveic būtiski ieguldījumi, peldbaseinu uzturēšanai katra pašvaldība būs izlietojusi vismaz divus līdz trīs miljonus eiro," norāda VK.

    Viens no šādiem piemēriem ir Kuldīgas novada peldbaseins - pašvaldība pirms projekta īstenošanas nevērtēja tā ietekmi uz budžetu. Tā 2018. gadā objekta izdevumu gandrīz trīs reizes pārsniedza peldbaseina ieņēmumus, kas vidēji mēnesī bija 8 tūkstošus eiro. Savukārt Bauskas peldbaseina uzturēšanas izdevumi 2018. gadā bija par 18% lielāki nekā plānots, sasniedzot 282 898 eiro, arī pašvaldības dotācija peldbaseina darbībai vairāk nekā divas reizes pārsniedza plānoto, sasniedzot 252 424 eiro.

    VK norāda, ka normatīvo aktu prasības, lai aizņemtos naudu Valsts kasē, ir visai formālas. Pašvaldību pieteikumos netiek prasīts vispusīgi pamatot aizņēmuma nepieciešamību un atbilstību pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām. Biznesa plānu ar rūpīgiem aprēķiniem pašvaldības gatavo tikai tad, ja to pieprasa Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanas noteikumi. Tikai septiņas no 15 Valsts kontroles revīzijā iekļautajām pašvaldībām bija veikušas iecerēto objektu uzturēšanas izmaksu aprēķinu pirms projekta īstenošanas. Kopumā prioritāro investīciju projektiem 2017. un 2018. gadā kopumā piešķirti 22,17 miljoni eiro, norāda VK.

    Attiecībā uz aizņēmuma ekonomisko pamatojumu tiek īpaši norādīts, ka sadaļai “Projekta apraksts” jābūt īsai – ne garākai par vienu lapu. Tā, piemēram, Carnikavas pašvaldība, piesakoties aizņēmumam 2,61 miljona eiro apmērā, bērnudārza būvniecības projektā pie pamatojuma sākotnēji bija ierakstījusi tikai vienu teikumu, uzsver VK.

    Turklāt Carnikava stadiona pārbūvē esot atvēzējusies teju olimpiskiem mērķiem. Blakus jau esošajam futbola laukumam ieplānots izbūvēt jaunus skriešanas celiņus un sektorus vieglatlētikas sporta veidiem. Kopīgās būvniecības izmaksas varētu pārsniegt 1,3 miljonus eiro. Valsts kontrole iesaka pašvaldībai piebremzēt un izmantot šo naudu vairāku sporta laukumu iekārtošanai, nevis viena liela stadiona būvei. 

    Carnikavas novada dome gan skaidro, ka jau pirms Valsts kontroles revīzijas pārskatījuši ambiciozo projektu, kura izmaksas sākotnēji tika lēstas uz 3,5 miljoniem eiro. "Sākotnējie plāni patiešām bija ļoti grandiozi. Ļoti lieli. Bija doma uztaisīt kārtīgu stadionu, lai vairs pie tā nav jāatgriežas. Mēs esam paši pārvērtējuši, ka pašlaik to atļauties nevaram, un samazinājuši izmaksas trīs reizes. Šobrīd mums ir tikai pats nepieciešamākais, lai bērni varētu sportot un skola varētu pildīt savas funkcijas," skaidroja Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Latvijas Zemnieku savienība).

    Revidenti norāda arī uz paradoksiem Finanšu ministrijas padomē, kura lemj par aizdevumu piešķiršanu. Tajā nav bijis neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, lai gan 2018. gadā 16,3% no piešķirtajiem aizņēmumiem ir paredzēti izglītības iestāžu investīciju projektiem. Sekas šādai situācijai raksturo Bauskas novada pašvaldības piemērs.

    Kaut arī pašvaldības pasūtītā pētījumā par skolu tīkla optimizāciju ieteikts slēgt Mežotnes pamatskolu, ēkā saglabājot tikai pirmsskolas apmācību, Bauskas novada pašvaldība veikusi gan ēkas pārbūvi, Valsts kasē aizņemoties vairāk kā 600 tūkstošus eiro,

    gan 2019. gada prioritātēs iekļāvusi divstāvu sporta zāles būvniecību šai izglītības iestādei, pauž VK.

    Revīzijā arī konstatēts, ka kaimiņos esošās pašvaldībās nav izplatīta prakse sadarboties objektu plānošanā. Tādēļ nereti vienā reģionā nelielā attālumā ir sporta objektu pārpilnība, kas rada nevajadzīgu konkurenci, bet citur nav vispār nekā.

    Piemēram, Rugāju novada pašvaldība 2013. gadā pabeidza kopš 2008. gada īstenoto Rugāju stadiona būvniecības projektu, tajā ieguldot teju 850 tūkstošus eiro

    un paredzot tādus stadiona parametrus, kas atbilst profesionālu futbola sacensību rīkošanai. Tai pašā laikā tikai 18 kilometrus attālais Balvu novads, kurā ir ilgstošas futbola tradīcijas un profesionāla futbola komanda, arī kopš 2011. gada plānoja būvēt stadionu, kurā iespējams rīkot valsts līmeņa sacensības.

    Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka ir nepieciešams domāt par aizdevumu sistēmas sajūgšanu ar valsts politiku. "Rugāju stadions ilustrē problēmu. Mēs redzējām, ka pēc valdības lēmumiem saistībā ar internātskolu jautājumu, pašvaldības, balstoties uz to, ka informācija tām nav zināma, investēja daudz naudas skolu remontā un sakārtošanā," atzina Krūmiņa. VK tādējādi aicina gan Finanšu ministriju, gan Valsts kasi domāt par projektu izvērtēšanas pilnveidošanu.

    Par revīziju atbildīgais Valsts kontroles pārstāvis Edgars Korčagins gan minēja arī labos piemērus. Jēkabpils pilsētas pašvaldība atteicās no vecā peldbaseina atjaunošanas, saprotot, ka tas būs pārāk dārgi. Tagad tur baseinu ir uzbūvējusi privātfirma.

    Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs ("KPV LV") uzsvēra, ka šāda naudas tērēšana ir sekas Latvijas Pašvaldību savienības lobijam. "Tā ir demonstrācija, cik stabili jūtas pašvaldības. Viņi nodrošina, ka naudas plūsma ir stabila. Manuprāt būsim liecinieki tādiem interesantiem procesiem, kas saistīti ar pašvaldību savienības ietekmes zaudējumu," sacīja Zakatistovs.

    Zakatistovs uzskata, ka Pašvaldību savienības ietekme ir jāsamazina un tas ir valdības uzdevums, izskaust iespējas šādai naudas izšķiešanai. Politiķis gan piebilda, ka valdībai ir jārēķinās ar spēcīgu pretdarbību.

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") uzsvēra, ka pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai turpmāk tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti.

    Pūces vadītā ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un citā iestādēm apņēmusies sagatavot redzējumu par to, kā turpmāk risināt pašvaldību aizņēmumu jautājumu.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti