Dienas notikumu apskats

Zolitūdes eksperimenta vadītājs: Traģēdiju varēja novērst vismaz 30 reizes

Dienas notikumu apskats

Opozīcijas dēļ arī otrajā piegājienā Rīga netiek pie jaunas Īres valdes

Valdība noraida «Lattelecom» un LMT apvienošanu; «Telia» šo lēmumu sauc par kaitīgu

Valdība noraida «Lattelecom» un LMT apvienošanu; «Telia» šo lēmumu sauc par kaitīgu

Reaģējot uz Latvijas valdības lēmumu tomēr neapvienot telekomunikāciju uzņēmumus „Lattelecom” un „Latvijas Mobilais telefons” (LMT), abu uzņēmumu līdzīpašnieks – skandināvu koncerns „Telia” – varētu aiziet no Latvijas tirgus. „Telia” mājaslapā publicētajā paziņojumā valdības otrdien, 7. novembrī, pieņemtais lēmums nodēvēts par kaitīgu, norādot, ka Latvijas valdība nav spējusi piedāvāt alternatīvu „Lattelecom” un LMT attīstības stratēģiju.

„Šim te lēmumam pamats ir politisks,” komentējot aiz slēgtām durvīm pieņemto valdības lēmumu, kas ir diametrāli pretējs Ekonomikas ministrijas piedāvājumam apvienot valstij daļēji piederošos telekomunikāciju uzņēmumus „Lattelecom” un „Latvijas Mobilais telefons”, saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība"). Par valdības lēmumu viņam vēl jāpaziņo abu telekomunikāciju uzņēmumu līdzīpašniekam „Telia”, kas jau ilgāku laiku mudinājis uzņēmumus apvienot.

„Nu, otru pusi neapmierina tā situācija, kas ir izveidojusies ar abiem šiem uzņēmumiem, ka šie uzņēmumi pēc būtības konkurē par vienu un to pašu tirgus segmentu," pauž ekonomikas ministrs. Viņš atzīst, ka „Lattelecom” un LMT līdzīpašnieki jau brīdinājuši, ka apvienošanai negatīva lēmuma gadījumā var rīkoties radikāli.

„Tas, ko viņi ir teikuši, ir, ka viņi veiks pilnu auditu abās kompānijās, ka viņi pārveidos šīs akcijas par finanšu ieguldījumu pozīcijām, kas pēc būtības nozīmē, ka viņi pārskatāmā laika periodā meklēs jaunus akcionārus. Protams, var būt arī kāds cits lēmums,” stāsta Ašeradens.

Otrdienas pēcpusdienā „Telia” mājaslapā publicētajā paziņojumā skandināvu koncerna vadība Latvijas valdībai pārmet, ka tā noraidījusi ikvienu piedāvāto abu uzņēmumu reformēšanas modeli, taču tā arī nav spējusi piedāvāt savu alternatīvu risinājumu. Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) cer, ka „Telia” vadība savas domas varētu mainīt. „Galu galā, divi Latvijas uzņēmumi ar valsts kapitālu var arī savā starpā runāt un veidot priekš mūsu tirgus vairāk vai mazāk sinhronizētu nākotnes vīziju,” saka Kučinskis.

Vienlaikus viņš atzīst, ka investīcijas abiem uzņēmumiem ir ļoti nepieciešamas. „Skaidrs, ka bez papildu investīcijām, kas ir jāiegulda šajā mūsu sakaru attīstībā, mēs varam nonākt stagnācijā. Tāpēc man šķiet, ka sarunas vēl ir priekšā, ka varbūt tā bija tikai baidīšana ar iziešanu ārā,” norādīja Kučinskis.

Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka diskusija valdībā otrdien bijusi smaga un gara. Viņš atgādināja, ka jau pirms gadiem abi uzņēmumi savā starpā sāka konkurēt atsevišķos segmentos. Līdz ar to bija pamats skatīt, vai šos uzņēmumus, kam ir vieni un tie paši īpašnieki, ir pamats apvienot. Loginovs atzina, ka tagad pēc valdības lēmuma “Telia” rokās ir izlemt, vai palikt “Lattelecom” un LMT. Tomēr viņš pieņēma, ka no uzņēmumu neapvienošanas ieguvēji būs patērētāji, jo “turpinās būt divi dzinēji, nevis viens dzinējs”.

Loginovs Latvijas Radio mierinoši teic, ka arī bez apvienošanās abas kompānijas – „Lattelecom” un „Latvijas Mobilais telefons” – ir dzīvotspējīgas. „Abas sabiedrības ir SIA, līdz ar to tur ir pirmpirkuma tiesības otram akcionāram. Plus gan „Lattelecom”, gan LMT ir stratēģisko uzņēmumu sarakstā, kas nozīmē, ka jebkuram pircējam būs vajadzīga piekrišana no Ministru kabineta. Līdz ar to tā interese ir pasargāta, un es domāju, nekādu negatīvu pārsteigumu nevar būt," pauž Loginovs.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) “Pēcpusdienai” atbalstīja valdības lēmumu. Nav ieguvumu no apvienošanās, jo mērķi – piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem augstvērtīgus tehnoloģiju pakalpojumus par samērīgu samaksu – ir sasniegti, un tie ir primāri un svarīgākie, sacīja Zīle. Uzņēmumu vērtība ir svarīgs, taču sekundārs jautājums, viņš uzsvēra, norādīdams, ka divu uzņēmumu saglabāšana nodrošinās salīdzinoši zemākas cenas patērētājiem.

Eksperts Ģirts Greiškalns valdības lēmumu arī atzina par pareizu. “Telia” ir skaidras biznesa intereses, savukārt valdībai bija jādomā par valsts, biznesa, iedzīvotāju un nacionālās drošības interesēm. Tiesa, valdībai un valsts institūcijām kopumā ir jādomā, kā būt aktīvākam akcionāram, jo iepriekšējos gados valdība ir bijusi pasīvs līdzīpašnieks. Viņaprāt, apvienošana vispār ir tikai forma un svarīgāk ir tas, kāds akcionārs būs Latvija un valdība un kādi ir uzņēmuma un akcionāru mērķi.

Jau iepriekš izskanēja, ka valdība varētu neatbalstīt LMT un "Lattelecom" apvienošanu. Nacionālā apvienība bija paziņojusi, ka apvienošana būtu neizdevīga gan valstij, gan patērētājiem. Ņemot vērā šo pozīciju, „Vienotību” pārstāvošais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, gan Zaļo un Zemnieku savienības vadība uzskata, ka valdībai jānoraida lēmums par abu telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu.  

Ziņots, ka „Lattelecom” un LMT līdzīpašnieks - skandināvu telekomunikāciju uzņēmums „Telia Company” - brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom", varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos. Turklāt “Telia Company” esot piedāvājusi valdībai sākt sarunas par iespēju pārņemt 51% kontroli par apvienoto uzņēmum.

Ērtāki un kvalitatīvāki pakalpojumu klientiem, augstāka valsts konkurētspēja un finanšu ietaupījums  ir galvenie ieguvumi, kuru dēļ valdības konsultanti – auditorfirma "KPMG Baltics" ("KPMG") – iesaka apvienot divus jau veiksmīgi darbojošos uzņēmumus (LMT) un "Lattelecom". Konkurences padome (KP) šādā scenārijā saskata riskus, savukārt abu uzņēmumu vadītāji par iespējamo apvienošanu ir atšķirīgos uzskatos.

"Telia" grupas uzņēmumiem "Sonera Holding" un "Telia Company" pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij "Latvijas Radio un televīzijas centra" un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder "Telia" un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam "Lattelecom".

"Telia" grupas kompānijai "Tilts Communications" pieder 49% "Lattelecom" kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 51%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti