Elektrības obligātā iepirkuma atcelšana kā viena no valdības prioritātēm ierakstīta Ministru kabineta darāmo darbu deklarācijā. Kaut gan solīts nepieļaut OIK apmaksāšanu no citiem finanšu avotiem, līdzšinējais Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredzēja OIK sadaļu no iedzīvotāju elektrības rēķiniem pārcelt uz valsts budžetu, kam 2021. gadā būtu vajadzīgi aptuveni 150 miljoni eiro.
Šobrīd gan plāns ir apstājies, un ministrija meklē citus naudas avotus OIK likvidēšanai.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro no “KPV LV” gan piedāvā virzīties uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK atcelšanu no 2021. gada.
Nākamgad viņš paredz paplašināt Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvaras, lai veiksmīgāk kontrolētu OIK piešķīrumus. Ministrs uzsvēra, ka šā gada sešos mēnešos izdevies ietaupīt 23 miljonus eiro uz OIK izmaksu rēķina, savukārt OIK atcelšana ir komplekss pasākums, par ko sāktas pārrunas ar Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Tas būs kopīgs valdības plāns attiecībā uz nodokļu izmaiņām, kas faktiski stāsies spēkā no 2021. gada, uzsvēra Nemiro.
„Ļoti būtisks princips - nepieļaut šos maksājumus no valsts budžeta jeb citiem līdzekļiem. Jāsaprot, ka pašlaik šis risinājums paredz OIK sadalīšanu „pa galviņām”, ja es tā varētu teikt. Protams, ka tas nav taisnīgākais veids, jo redzam, ka jāveic gan energoefektivitātes pasākumi, gan jāatbalsta obligātais iepirkums. Ja skatāmies uz lielajiem vēja parkiem, tad faktiski tas vairāk ir [pasākums] bez OIK. Respektīvi, skatoties uz nākotni, redzam labas cerības, ka varam atrisināt [ šo jautājumu], bet tāpēc nosaukts tieši 2021. gads, kad nāksim ar savu piedāvājumu. Pašlaik iezīmējušās aprises, kurā virzienā mēs strādājam, tas ir CO2 emisiju aplikšana [ar nodokli], bet finanšu resursi un avots vēl nav iezīmējies, bet pie tā mēs strādāsim,” teica Nemiro.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) savukārt norādīja uz ekonomikas ministra piedāvāto risinājumu nākamgad stiprināt kontroli, lai veiksmīgāk noskaidrotu, cik daudz OIK saņēmēju atbilst likumā prasītajam. Stiprinot kontroles, paredzēts algot vēl desmit cilvēkus. Savukārt OIK atcelšanai nepieciešamā finansējuma apjoms vēl nav precizēts, norādīja Kariņš.
“Līdz šim ministrs pavadīja pirmo posmu, izanalizējot Saeimas uzdevumu un konstatējot, ka risinājums vienā dienā izbeigt OIK būtu mūsu valstij un nodokļu maksātājiem ļoti nelabvēlīgs lēmums. Tagad tiek meklēts gudrāks veids, kā atbrīvoties no OIK. Ir ļoti svarīgs starpposms, ko ministrs piedāvā un ir tam atradis arī finansējumu, tas ir stiprināt kontroli. Mums jātiek skaidrībā, cik daudzi saņem OIK likumīgi un cik ir tādu, kuri varbūt saņem vai mēģina saņemt šādu atbalstu, kas nebūtu likumā paredzēts. Šīs pastiprinātās kontroles nepieciešamība ir skaidra. Nemiro kungs, es tā saprotu, virzās soli pa solim, un šis ir nākamais solis. Gala rezultāts vēl nav skaidrs, bet es ticu ministram, ka viņš soli pa solim šo jautājumu atrisinās,” uzsvēra valdības vadītājs.
Tikmēr Saeimas izveidotā OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija jau šonedēļ varētu sākt par OIK ieviešanu atbildīgo amatpersonu iztaujāšanu. Tajā skaitā komisija plāno uz kādu no nākamajām sēdēm aicināt premjeru Kariņu, kurš bija ekonomikas ministrs 2005. gadā.
Pirmdien, 23. septembrī, komisija izvaicāja Ekonomikas ministrijas vecāko ekspertu Robertu Meijeru par OIK atļauju izsniegšanas procedūru, un secinājumi nav pozitīvi.
“Principā nekāds kontroles mehānisms nav bijis. Ierēdņi ir balstījušies tikai uz Ministru kabineta noteikumiem. Situācijas izvērtējuma principā nav nekāda,” paziņoja OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne (“KPV LV”).
Vairāki komisijas deputāti uzskata, ka daudzi elektrības ražotāji izmantojuši uzraudzības trūkumu un saņēmuši krietni lielāku valsts atbalstu, nekā tiem pienāktos. Tāpēc Nacionālās apvienības deputāts Romāns Naudiņš rosināja izveidot īpašu prokuroru un izmeklētāju grupu, kas strādātu tikai ar OIK saistītiem kriminālpārkāpumiem.
KONTEKSTS:
Janvāra pirmajā pusē, kad vēl nebija izveidota jaunā valdība, Zaļo un zemnieku savienība, kam nākamajā valdībā bija paredzēts opozicionāru liktenis, Saeimā virzīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Uzdevumu par jomu atbildīgajai ministrijai Saeimas sēdē atbalstīja 86 deputāti.
Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus - gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK līdz 31. martam, un EM strādāja pie alternatīvām.
Nemiro gan apgalvoja, ka pēc valdības lēmuma nevirzīt tālāk obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie vairākiem scenārijiem, kuru galvenais mērķis ir samazināt elektrības rēķinus, un to var izdarīt šogad.
