TAVA līdz šim bijuši nodarbināti 16 cilvēki, un šobrīd, kad industrijai ir nācies saskarties ar jauniem izaicinājumiem, par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija nolēma, ka iestādes resursi ir nepietiekami un ir jāapvieno spēki ar citām, nosacīti radniecīgām iestādēm, kuru darba pienākumos arī ietilpst Latvijas popularizēšana.
Tiesa, pašā tūrisma industrijā TAVA pievienošana LIAA raisīja neviennozīmīgas jūtas. Pēc daudzu industrijas ekspertu domām, TAVA darbā pēdējo gadu laikā sasniegts labs progress. Savukārt apvienojoties ar LIAA, pastāv risks, ka tūrisma attīstībai netiks piešķirts pietiekami daudz uzmanības.
Iepriekš Ekonomikas ministrija kā alternatīvu TAVA apvienošanai minēja arī jauna, spēcīga aģentūras vadītāja piesaisti, tomēr konkurss uz vakanto aģentūras direktora amatu noslēdzās bez rezultāta. Savukārt pati tūrisma nozare, pretēji visai pesimistiskām prognozēm par Krievijas tūristu skaita samazinājuma ietekmi, kopumā šogad uzrāda visai stabilus darbības rādītājus.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola (ZZS) skaidroja, ka apvienošana nepieciešama gan administratīvu, gan sekmīgākas tūrisma politikas realizācijas dēļ. Viņa skaidroja, ka tie darbinieki, kas līdz šim TAVA darbojās ar administratīvām lietām, tagad vairāk varēs nodarboties ar tūrisma politiku. Turklāt TAVA un LIAA nereti darbojušās vienā virzienā, koncentrējoties uz vienu mērķi. Tādēļ kopdarbība ir loģisks iznākums.
Finansiāls ieguvums no šīs apvienošanas gan nebūs, jo līdzšinējie TAVA darbinieki savos amatos paliks.
Lielāks skaits cilvēku varēs veltīt laiku tikai tūrisma attīstības jautājumiem, un tūrisma popularizēšanai būs iespējams izmantot arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībai – šādus galvenos ieguvumus no valdības atbalstītās Tūrisma attīstības valsts aģentūru pievienošanas atvijas Investīciju un attīstības aģentūrai saredz idejas autore, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība), kura šo lēmumu vērtē kā soli valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai.
“Tā būs valsts pārvaldes efektīvāk līdzekļu izmantošana, jo mēs iegūsim, ka četri darbinieki, kuri šobrīd nodarbojas ar administratīviem uzdevumiem, varēs nodoties tūrisma politikas īstenošanai. Redzam, ka reģionālā tūrisma attīstība ir viens virziens, kur būtu jāpastiprina uzmanība,” skaidroja ministre.
“Mēs efektīvāk varēsim izmantot arī tūrisma popularizēšanai arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību tīklu, 20 valstīs šādas pārstāvniecības šobrīd ir. Un arī ārvalstu mārketinga pasākumos būs vienota ziņa, arī resursu koncentrācija stendu un materiālu izgatavošanā. Domāju, ka kopumā tā pievienotā vērtība būs liela,” sacīja Reizniece-Ozola.
Arī tūrisma industrija pret ministrijas ieceri, par spīti iepriekš paustajām bažām un iebildumiem, šobrīd vairs neiebilst. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis arī vēlas, lai jaunizveidotais, par tūrisma nozari atbildīgais Attīstības un investīciju aģentūras departaments sāktu darbu pēc iespējas ātrāk.
“No nozares ir lūgums iekļaut šīs izmaiņas likumdošanā, Tūrisma likumā, budžeta paketē – lai mēs varētu jau no 2016.gada sākuma strādāt jaunajā veidolā. Jo pretējā gadījumā – ja mēs nespējam Saeimā līdz 1.janvārim izskatīt šo jautājumu, tad faktiski 2016.gads ir pazaudēts, un nozare tiešām ļoti lūdz šo jautājumu izskatīt paātrināta, steidzamības kārtā,” atzina Naglis.
Bijušais TAVA vadītājs Armands Slokenbergs pauda, ka ministrei citu ceļu, iespējams, nemaz nebija, jo nevarēja atrast jaunu vadītāju. Turklāt vēl tad, kad viņš pērn iesniedza atlūgumu, jau virmoja runas par apvienošanu. Slokenbergs nezināja, vai apvienošana dos labākus darba augļus, jo rezultātu dod motivēti darbinieki un citi darba kvalitātes rādītāji, nevis tik ļoti administratīvas pārmaiņas.
Arī Latvijas lauku tūrisma asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele atgādināja, ka jau labu laiku bija runas par abu iestāžu apvienošanu. Tāpēc arī bija grūti atrast jaunu direktoru.
Viņa uzsvēra, ka aizvien svarīgākais ir atrast labu mārketinga speciālistu - vienalga zem kura jumta viņš strādās: LIAA vai citviet. Ziemele atzina satraukumu, ka ir dažādas runas par to, kā attīstīties tūrisma politika. Piemēram, uzsvars tiks likts uz citu veidu tūrismu, nevis lauku tūrismu.
Jaunajā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodā Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai paredzēts finansējums vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus, pastāvot spēcīgai starptautiskai konkurencei, līdzšinējā Tūrisma attīstības valsts aģentūras administratīvā kapacitāte nav pietiekami efektīva tūrisma nozares attīstības nodrošināšanai, uzskatīja Ekonomikas ministrija.
