Panorāma

RTU Covid-19 dēļ notiek vēl nebijis izlaidums

Panorāma

1,45 miljoni par jaunām pacientu gultām un skapīšiem

Vai depozīta sistēma pieņems saplacinātu pudeli?

Vai depozīta sistēma pieņems saplacinātu pudeli? Cīņa par biznesu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Augusta sākumā valdība lems par noteikumiem iepakojuma depozīta sistēmai, kurai jāsāk darboties 2022. gada 1. februārī. Noteikumi aizsākuši diskusiju par to, vai depozīta sistēmai būtu jāpieņem arī saplacinātas PET pudeles. Jauns Latvijas uzņēmums sola iekārtu, kas pieņemtu arī bojātu iepakojumu, taču potenciālais sistēmas operators saskata krāpniecības riskus.

ĪSUMĀ:

  • Depozīta sistēmai jāsāk darboties 2022. gadā, bet vēl jāpieņem noteikumi.
  • Jau izveidots uzņēmums, kas vēlas veidot depozīta sistēmu - iekārtas izmaksātu ap 25 miljoniem.
  • Potenciālo operatoru uztrauc VARAM paredzētā iespēja nodot saplacinātas pudeles, jo tā nekur nedarot.
  • Iespēju pieņemt arī saplacinātas pudeles sola jauns Latvijas uzņēmums.
  • Potenciālais operators saredz krāpniecības risku saplacinātu pudeļu pieņemšanā.
  • Iekārtu ražotājs domā, ka krāpniecību varētu novērst ar lietotāju autentifikāciju.

Latvijas lielākie dzērienu ražotāji jau izveidojuši uzņēmumu "Depozīta iepakojuma operators", kas cer pārliecināt Valsts vides dienestu uzticēt tam depozīta sistēmas izveidošanu. Operatoram būs jāiepērk iekārtas, kas pudeles pieņems, un uzņēmuma vadītājs Miks Stūrītis lēš, ka tās varētu izmaksāt ap 25 miljoniem eiro.

Uzņēmumam bažas radījis tas, ka atbildīgā ministrija depozīta sistēmas noteikumos paredzējusi iespēju iedzīvotājiem saņemt samaksātos 10 centus atpakaļ arī par saplacinātām un bojātām plastmasas pudelēm un skārdenēm.

"Šo jautājumu esam ļoti detalizēti izpētījuši. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nevienā valstī, kurā ir depozīta sistēma, netiek pieļauta saplacinātu pudeļu atgriešana. [..] Tas, ko mēs vēlētos, ir tāda redakcija, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam, izlasot šos noteikumus, būtu pilnīgi skaidrs, ka iepakojums ir jāatgriež nesaspiestā veidā," sacīja Stūrītis.

Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strīdīgo normu noteikumu projektā atstājusi, gan uzsverot, ka saplacināta iepakojuma pieņemšana operatoram nebūs obligāta prasība.

"Tie viedokļi ir pretrunīgi.

Ir puse, kas saka, ka tas nav nekur pasaulē vēl izdarīts, nav iespējams, savukārt ir komersanti, kuri apgalvo, ka tas ir iespējams. [..] Vēlamies, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejamas jaunākās iespējas," komentēja VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Ministrija ieklausījusies nesen dibinātā uzņēmumā "WinGo deposit", kura lielākais investors ir Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Jānis Vilgerts. "WinGo deposit" tieši šobrīd izstrādā jaunu pudeļu pieņemšanas iekārtu, kas varēšot pieņemt arī saplacinātu iepakojumu.

Atrādīt to "WinGo deposit" vēl nevarot nenokārtota patenta dēļ. Uzņēmuma mērķis ir panākt, lai depozīta sistēmas operators izvēlētos tieši viņu radītās iekārtas.

"Viņas visas ir Latvijā ražotas, nav no kaut kurienes importētas. Viss šeit ir sadarbībā ar Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem un ar citiem tehnoloģiju uzņēmumiem. [..]

Uzskatu, ka tas varētu būt viens no Latvijas veiksmes stāstiem, ar ko lielīties – parādīt, ka mēs varam ne tikai sekot,"

stāstīja "WinGo deposit" pārstāvis Vismands Menjoks.

Potenciālais operators gan ir skeptisks.

Saplacinātu pudeli varot atpazīt vairāku ražotāju iekārtas, taču neviens nevarot novērst krāpniecības riskus.

Stūrītis pastāstīja - tā kā visi pudeļu savākšanas automāti iekšpusē pudeles saplacina, apkalpojošajiem darbiniekiem būtu iespējams tās savākt un nodot atkārtoti. Turklāt pudeles forma esot viena no pazīmēm, pēc kuras iekārta var atpazīst, vai par pudeli ir samaksāti 10 centi.

"Tehnoloģija spēj noteikt, kāds iepakojuma veids tas ir – stikls, metāls vai plastika, bet tas, ko neviena šobrīd redzēta tehnoloģija nespēj izdarīt pie saplacināta iepakojuma – noteikt, vai šis iepakojums ar 99,9% precizitāti ir iepakojuma sistēmas sastāvdaļa," stāstīja Stūrītis.

"Mēs šo sistēmu veidojam no galalietotāja skatu punkta,

nevis no kāda konkrēta ražotāja skatu punkta. Lai viņam būtu ērti, paredzami, un, iespējams, viņam jau ir kādas vienošanās. Mēs viņu gribam taisīt, lai gala lietotājam ir ērti, un mēs taču paši esam mācīti no deviņdesmitajiem gadiem saplacināt [pudeles]," norādīja Menjoks.

Pēc viņa teiktā, krāpniecību varētu novērst ar citiem paņēmieniem, piemēram, lietotāju autentifikāciju. Iekārtu izvēle gan būs operatora ziņā. Stūrītis norādīja, ka gadījumā, ja SIA "Depozīta iepakojuma operators" iegūs tiesības veidot depozīta sistēmu Latvijā, uz iekārtu iepirkumu tiks rīkots atklāts konkurss. Priekšrocība par iespēju nodot arī saplacinātu pudeli tajā nebūšot.

KONTEKSTS:

Depozīta sistēmai Latvijā jāsāk darboties 2022. gada februārī, un tās pamatprincipi ir noteikti likumā. Pēc gadiem ilgas tūļāšanās un virknes nesekmīgu mēģinājumu pērn tā nolēma Saeima. LTV raidījums "De facto" jau ziņoja, ka norisinās cīņa par to kritēriju noteikšanu, pēc kuriem būs jāvadās Valsts vides dienestam. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai bundžu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti