De Facto

Kāda ir patiesā Covid-19 izplatība?

De Facto

De Facto

Depozīta sistēmas ieviešanā lielākie strīdi par ietekmi topošās sistēmas pārvaldīšanā

Iepakojuma depozīta ieviešanā lielākie strīdi par ietekmi sistēmas pārvaldīšanā

Sākusies cīņa par to kritēriju noteikšanu, pēc kuriem būs jāvadās Valsts vides dienestam (VVD), izvēloties potenciālo iepakojuma depozīta sistēmas operatoru. Šie kritēriji būs ierakstīti depozīta sistēmas darbības noteikumos, kuru projektu izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un kas sācis savu saskaņošanas ceļu starp ieinteresētajām pusēm.

ĪSUMĀ:

  • Pērn Saeima izlēma ievest iepakojuma depozīta sistēmu Latvijā.
  • Pašlaik VARAM izstrādā mehānismu, kā tieši depozīta sistēma darbosies.
  • Potenciālos depozīta sistēmas operatorus vērtēs VVD.
  • Caur jauno sistēmu plūdīs miljoni eiro, un gaidāma cīņa par tās apsaimniekošanu.
  • Jaunajā sistēmā būtiski – sazobe ar mazumtirgotājiem. To skatījums atšķiras.
  • Piedāvājumu vērtēšanā būtiskākais – piedāvātais plāns.
  • VVD: Svarīgi, lai neveidotos atkritumu uzkrājumi.
  • Pašlaik ir diskusijas par depozīta iepakojuma pieņemšanas tīklu.
  • Atkritumu apsaimniekotāji vēlas, lai par daļu no sistēmas kļūtu dalīto atkritumu vākšanas punkti.

Sistēmas izveidi plānojuši finansēt dzērienu ražotāji, savukārt apsaimniekošanas darbs gulsies uz mazumtirgotāju pleciem. Taču viņi pagaidām strīdas par to, cik liela katram būs ietekme uzņēmumā, ko viņi veidotu jaunās sistēmas pārvaldīšanai.

Depozīta sistēmai Latvijā jāsāk darboties 2022. gada februārī, un tās pamatprincipi ir noteikti likumā. Pēc gadiem ilgas tūļāšanās un virknes nesekmīgu mēģinājumu pērn tā nolēma Saeima.

Taču precīzs mehānisms, kā tieši depozīta sistēma darbosies, šobrīd top VARAM paspārnē.

Noteikumi jāpabeidz līdz 30. jūnijam, bet līdz 30. septembrim jau jāpiesakās potenciālajiem depozīta sistēmas operatoriem. To vērtēšana uzticēta Valsts vides dienestam.

“Mēs nedrīkstam kļūdīties nedz operatora izvēlē, nedz arī kopumā, lai izpildītu šīs savas saistības, ko esam uzņēmušies par atkritumu apsaimniekošanas normu ievērošanu un apglabāto atkritumu samazināšanu, mums ir ļoti svarīgi šeit nekļūdīties,” uzsver Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga. Liels uzsvars uzlikts uz to, cik gatavs pretendents būs šo sistēmu arī realizēt un ieviest.

Pašlaik paredzams, ka par iespēju apsaimniekot jaunveidojamo sistēmu, caur kuru plūdīs miljoni, var izvērsties visai pamatīga cīņa. Likumdevējs tieši ražotājam uzlicis vislielāko atbildību par iepakojuma savākšanu.

Sazobe ar mazumtirgotājiem

Tomēr depozīta sistēmas izveidei nepieciešama arī laba sazobe ar mazumtirgotājiem.

“Tur, jā, ir pretējas intereses tām organizācijām - tām, kas pārstāv ražotājus. Un tirgotāju organizācijām atkal ir cits viedoklis. Protams, arī atkritumu apsaimniekošanas organizācijām ir vēl mazliet cits viedoklis. Un šis jautājums būs viens no tādiem diskusiju objektiem par to, kā šo lēmumu var pieņemt un kādi aspekti būtu jāvērtē,” diskusiju lauku iezīmē VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, kas pārstāv lielākos dzērienu ražotājus, izdevies atrast kopīgu valodu ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju, kuras biedrs ir “Rimi”. Tomēr vismaz pagaidām vienotu pozīciju nav izdevies atrast ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, kas aptver tādus mazumtirgotājus kā “Maxima”, “Top!”, “Aibe” un citus. Tikmēr šie tirgotāji atraduši kopīgu valodu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.

“Mums ir divas versijas, vai nu mēs vienojamies ar ražotājiem, vai arī mēs esam spiesti piedāvāt savu modeli,” saka Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, “tajā brīdī, kad mēs būsim spiesti, tad, jāteic, mēs meklēsim koalīciju. Mums daļa izplatītāju, kas izplata daļu no dzērieniem Latvijā, jau šobrīd ir mūsu koalīcijā. Un tad mēs pēc iespējas paplašinātu šo koalīciju un piesaistītu izpildītājus, kas varētu nodrošināt pēc iespējas lētāku gan savākšanas procesu, gan arī pārstrādes procesu.”

Dzērienu ražotāju pārstāve tomēr cer uz kompromisu. “Mēs ceram, ka mums izdosies vienoties, (..) mēs gribam vienotu un pareizu depozīta sistēmu, efektīvu, caurspīdīgu, un lai viņas ietekme uz pārtikas cenām būtu minimāla,” saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Svarīgākais – pretendenta plāns

Ja būs jāizšķiras starp vairāku operatoru piedāvājumiem, noteicošā loma būs trim topošajos noteikumos ietvertajiem vērtēšanas kritērijiem. Tajos paredzēts, ka vien piekto daļu novērtējuma veidos tas, cik lielu daļu no tirgū laistā iepakojuma operators pārstāv. Tas nozīmē – vairāk radītā iepakojuma, augstāks novērtējums. Tomēr trīsreiz lielāku svaru jeb

60% no vērtējuma paredzēts piešķirt pretendenta piedāvātajam plānam par to, kā organizēt un īstenot depozīta sistēmu.

Valsts vides dienests šādās proporcijās nekādu aplamību nesaskata, jo svarīgākais gūt pārliecību par to, kā tas darbosies. “Lai mēs jau varētu izplānot tiešām to, ka netiks uzkrājumi veidoti. Jo ar atkritumiem ir tā, ka tie ir prece tikai tad, ja tiem ir stabila plūsma. Tiklīdz atkritumi sāk uzkrāties, tie arī zaudē savu kvalitāti, tad arī tos nav iespējams realizēt par tik izdevīgu cenu.

Līdz ar to mums ir ļoti svarīgi, lai nepārtraukti strādā gan savākšanas, gan arī tālāk jau nodošanas un pārstrādāšanas mehānisms,” saka Elita Baklāne-Ansberga.

Piemēram, noteikumu projektā nozīme tiek piešķirta tam, kā tiek organizēta savāktā iepakojuma pārstrāde. Vienā no projekta darba versijām pat parādījās, ka papildu pluss tiek dots par uzrādītu pārstrādes iekārtu skaitu, kas viennozīmīgi norāda uz atkritumu apsaimniekotāja līdzdalību. Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā noteikumu projektā šāda ideja vairs nav redzama. Citās valstīs depozīta ietvaros savāktais iepakojums tiek pārdots izsolē, tādējādi nodrošinot iespējami labākos ieņēmumus un attiecīgi arī padarot efektīvāku depozīta sistēmu.

“Kritērijiem jau pietiek ar to, ka šis depozīta operators noslēdz līgumu ar kādu pārstrādātāju. Tāpēc faktiski tas ir galvenais, nevis tas, ka pašam depozīta operatoram ir jāpārstrādā šie materiāli, noteikti nē. Tas mežonīgi sadārdzinās šo sistēmu, tāpēc ir pārstrādātāji, ir tenders par to, kādā veidā šis materiāls tiek tālāk pārdots,” saka Šure, piebilstot, ka tas viņiem kā ražotājiem nav pieņemams.

Diskusijas par pieņemšanas tīklu

Pašlaik diskusijas ir arī par to, kādam būt depozīta iepakojuma pieņemšanas tīklam. No vienas puses, likums jau skaidri noteicis, kādiem veikaliem jānodrošina iepakojuma pieņemšana. Tomēr jautājums radies, vai, piemēram, Rīgā, kur veikali atrodas visai blīvi viens pie otra, taras pieņemšanai jābūt katrā no tiem.

Savukārt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi vēlas, lai par daļu no jaunās sistēmas kļūtu to dalīto atkritumu vākšanas punkti.

Tas būs iespējams, ja depozīta operators būs ar tiem noslēdzis attiecīgu līgumu.

“Mūsuprāt, ja to sistēmu ievieš, tai vajadzētu iekļauties esošajā infrastruktūrā, kas ir radīta līdz šim. Latvijā ir vairāk nekā trīsarpus tūkstoši dažāda veida dalīto atkritumu vākšanas punkti. Būtu nelietderīgi visu, kas jau ir ieguldīts, pilnīgi ignorēt,” saka Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Jānis Vilgerts.

Kādas būs maksas?

Likums paredzējis visai plašas iespējas norēķinu veidiem par nodoto iepakojumu: skaidrā naudā, bezskaidrā, kā arī ar pieņemšanas automāta izsniegtu čeku. Domāts, ka ar čeku varēs norēķināties ne tikai veikalā, kurā tas izsniegts, bet arī citos. Tomēr tas radījis bažas par krāpšanas riskiem.

“Tas tehniski ir ārkārtīgi sarežģīti, dārgi un nepraktiski.  Tā tas nenotiek, jo sistēmai jābūt vienkāršai un viegli lietojamai gan pašiem tirgotājiem, gan iedzīvotājiem,” atzīst Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors  Noris Krūzītis. 

VARAM saņēmusi arī daudz komentāru un jautājumu pamatā no tirgotājiem par iespējamo depozīta apsaimniekošanas maksas noteikšanu: kādi izdevumi tur tiks iekļauti, bet kādi – ne. Arī šīs maksas noteikšana būs izvēlētā operatora ziņā. Aptuvenas aplēses ir, ka

tie varētu būt no 1,2 centiem metālam līdz 4,5 centiem stikla tarai. Bet pats depozīts būs desmit centi.

Iesaistīto pušu komentāri un viedokļi apkopoti uz 79 lapaspusēm, un nākamā noteikumu projekta apspriešana paredzēta 13. maijā. Tirgotāji sakarā ar izsludināto ārkārtējo situāciju lūguši depozīta noteikumu pieņemšanu un tiem pakārtotos datumus pārbīdīt uz priekšu, tomēr šobrīd tāda iespēja netiek apsvērta.

Depozīta sistēmas noteikumu projektā ierakstīts, cik tad daudz no savāktās stikla taras ir jānodod atkārtotai lietošanai. Pirmajā depozītsistēmas darbības gadā tie ir vien pieci procenti stikla, bet 2030. gadā atkārtoti jāspēj izmantot 15% no savāktajām stikla pudelēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti