„Zaļā nedēļa” ir Eiropas lielākā pārtikas industrijas izstrāde. Izstāde notiek Berlīnē, un desmitiem paviljonu aizņem vairāk nekā 30 tūkstošus kvadrātmetru. Šogad tai ir vēsturiski lielākā platība. Turklāt arī dalībvalstu skaits ir lielākais – 80 valstis no gandrīz visiem kontinentiem.
„Jau vakar lielajās hallēs varēja sajust afrikāņu ēdienu smaržu un citviet aplūkot milzīgas īstu ziedu pļavas no Holandes. Tā ka vēriens tur ir acīmredzams,” stāsta Latvijas Radio korespondents Edgars Kupčs.
Latvijai izstādes partnervalsts statusā šogad tiek pievērsta īpaša uzmanība – ir milzīgi plakāti un uzrunās Latvija tiek pieminēta. Ceturtdien Latvija arī organizēja svinīgo izstādes atklāšanas pasākumu, kurā piedalījās tūkstošiem skatītāju, tajā skaitā arī virkne augstu lauksaimniecības amatpersonu un politiķi. Latviju pārstāvēja folkgrupas un dejoja tautas deju ansamblis.
Piektdien izstāde tiek atvērta visiem interesentiem, un sagaidāms, ka to varētu apmeklēt vismaz pusmiljons cilvēku.
Latvija sevi rāda sešas reizes lielākā stendā nekā citas reizes. Šoreiz tur izlikts degustācijām un varēs arī iegādāties 115 uzņēmuma ražojumus: piena produkti, zivis, gaļa, alus un kvass, arī amatnieku ražojumi.
„Visu Latviju, kādu mēs to spējam atspoguļot - ne tikai no lauksaimniecības viedokļa, bet arī no tūrisma viedokļa, lai cilvēkam, kurš atbrauc no Vāczemes, būtu kopīgs priekšstats par Latviju. Šeit ir gan „Latvijas pasta”, gan „airBaltic” pārstāvji, gan Latvijas Banka ar savām skaistajām monētām. Īpašs stends mums ir Latvijas meži – tas ir zaļš, pildīts ar kokiem un atrakcijām bērniem, ir baskāju taka. Katram būs kāda sava lieta un labums, ko var atrast. Pārstāvam arī lauksaimniecību ar piena produktiem, pļavām. Attiecīgi pa tēmām produkti ar raksturīgākajām un vāciešu iemīļotākajām lietām,” stāsta rīkotāju pārstāve Andra Ūdre.
Izstāde nav tikai ēdienu baudīšanas vieta, bet arī iespēja politiķiem tikties un diskutēt. Ceturtdienas vakarā atklāšanas pasākumā izcēlās Vācijas Zemnieku apvienības vadītājs, kurš teica, ka pēdējā pusgada laikā zemnieku noskaņojums ir stipri piezemēts, jo Krievijas sankciju dēļ Eiropā ir būtiski kritušās lauksaimniecības produkcijas cenas. Tādēļ zemnieki cieš zaudējumus.
Zemnieki ir nobažījušies ne tikai par noieta tirgus trūkumu, bet arī nepatīk ES regulas, kas kļūst aizvien stingrākas. Piemēram, reglaments par to, cik ātri uz lauka jāizved mēsli, lai nenodarītu kaitējumu videi. Tāpat mazās zemnieku saimniecības izputina minimālo algu kāpums.
Savukārt Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs iezīmēja, ko no izstādes sagaida Latvija: „Šī izstāde nav tikai Eiropas, manuprāt, tā ir ļoti lielāka par Eiropu, un šeit ir vismaz 80 valstis, kuras piedalās ar dažādiem stendiem. Un ārpus šīs izstādes ir arī politiski jautājumi, jo šeit tiks diskutēts par pārtikas problēmām pasaulē, arī tādi jautājumi kā divpusējas sarunas ar valstu ministriem. Man personīgi tādas būs 12. Mēs esam šīs sarunas virzījuši uz to pusi, kur mums ir interese par jauniem tirgiem, tirgu meklējumiem – Azerbaidžāna, Ukraina, Baltkrievija, Moldāvija. Šeit ir iespējas turpināt mūsu sākto darbību tirgus meklējumos. Es nevaru pateikt, ka tieši pēc izstādes būs brīnumi, bet, ja to nedarīs, tad skaidrs – nebūs nekas.”
