Grieķi par uzturēšanās atļauju pieprasa investīcijas 250 tūkstošu eiro (175 tūkstošu latu) apmērā, latvieši – 100 tūkstošus latu. Savukārt Kipra par uzturēšanās atļauju pieprasa investīcijas 300 tūkstošu eiro (210 tūkstošu latu) apmērā, bet lielāku ieguldījumu veicējiem gatavi piešķirt pat pilsonību.
Līdzīga prakse novērojama arī Portugālē un Ungārijā. Līdz šim Grieķijā lielāko interesi par uzturēšanās atļaujām izrādījuši ķīnieši.
Latvijā visvairāk uzturēšanās atļauju pieprasījuši Krievijas pilsoņi. Skaitļu ziņā līdzīgs uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaits šogad vērojams no Ķīnas, Ukrainas un Uzbekistānas pilsoņiem. „Aktivitāte ir pietiekami liela, un ar katru gadu tā ne ļoti, bet pieaug. Kopā pa šiem trīs gadiem uzturēšanās atļaujas izsniegtas vairāk nekā 7000 personām. Tai skaitā pieteicējam un viņa ģimenes locekļiem, kas automātiski arī saņem šo uzturēšanās atļauju,” stāsta Laura Laiva, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve.
Šogad kopumā investīcijās ir ieguldīti 118 miljoni, no kuriem lielākā daļa - gandrīz 97 miljoni - ir nekustamajos īpašumos, neliela daļiņa ir arī bankās - apmēram 11 miljoni un kapitālsabiedrībās - 9 miljoni.
Pērn uzturēšanās atļaujas izsniegtas trīs tūkstošiem cilvēku – gan investētājiem, gan viņu ģimenes locekļiem. Šogad Latvijā izsniegti jau divi tūkstoši atļauju. Kopš 2010.gada jūlija oficiāli zināmais investīciju apjoms tiek lēsts 437 miljonu latu apmērā.
