Panorāma

«Liepājas metalurga» īpašniekiem nav bijis visas informācijas

Panorāma

Lielbritānijas un ES attiecību maiņa ietekmēs arī Latviju

Uzņēmēji aizvien krāpjas ar kases aparātiem

Uzņēmēji aizvien krāpjas ar kases aparātiem; jaunas prasības būs arī bez nozares piekrišanas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadītajā mēnesī vienā dienā, veicot kontroles, iejaukšanos kases aparātos konstatēja 156 gadījumos no visām 194 pārbaudēm. Lai ar to cīnītos, izstrādātas jaunas drošības prasības kases aparātiem. 

Tirgotāji gan nav apmierināti, ka tās plānots ieviest ļoti īsā laikā. Finanšu ministrija gan uzsver – šī ir sērga, ar ko jācīnās, un neatkarīgi no tā, ko teiks nozare, prasības tiks virzītas apstiprināšanai arī bez piekrišanas.

 Vēl nesen Valsts ieņēmumu dienests  atklāja vērienīgu iejaukšanos restorānu tīkla “GanBei” kases aparātos. Tur ik mēnesi no VID acīm slēpti izņemti līdz 800 tūkstošiem eiro, kuri, iespējams, izmantoti aplokšņu algām. Krāpšanās notika, izmantojot ļaunprogrammatūru, kuru dienas beigās negodīgais komersants ar zibatmiņas palīdzību pievienoja kases iekārtai un no atmiņas izdzēsa sev nepieciešamo summu. Par spīti šai, plašu rezonansi ieguvušajai lietai uzņēmēji vēl aizvien ieradumus nav mainījuši.

“Varu pateikt, ka 65% – 70% gadījumu no veiktajām kontrolēm tiek konstatēts, ka uzņēmums izmanto aizliegtus paņēmienus, lai samazinātu reģistrēts ieņēmumus,” atzina VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.

“Tā nav tikai sabiedriskās ēdināšanas joma. Šī tendence vērojama visās jomās, kur tiek izmantoti kases aparāti. Tā ir tirdzniecība, tā ir pakalpojumu sniegšana, tas ir visur, kur tiek izmantots kases aparāts,” pastāstīja Pelēkā.

Metodes, kā tirgotājiem slēpt naudu no aplikšanas ar nodokļiem, ir dažādas. Mazākie vienkārši neizsniedz čekus, bet lielākie turpina izmantot ļaunprogrammatūras. Arī summas, ko komersanti cenšas slēpt no aplikšanas ar nodokļiem  ir dažādas – no 450 līdz pat 340 tūkstošiem eiro nedēļa.

Lai cīnītos ar šo sērgu, izstrādāti jauni noteikumi kases aparātu ekspluatācijā. Tie nosaka, ka turpmāk Latvijā varēs izmantot tikai tādas ierīces, kuras būs maksimāli aizsargātas pret ārējo iejaukšanos. Dienests uzskata, ka šīs prasības jāievieš nekavējoties – pusgada laikā. Uzņēmēji vēlas pārejas periodu no diviem līdz četriem gadiem.

“Kāpēc mēs pašlaik esam tādā opozīcijas pozīcijā? Tur ir divi apstākļi. Ja Latvija būtu noteikusi prasības tādas, ka mēs varam nopirkt aparātus Vācijā vai Skandināvijā, kādus tur lieto, tās būtu izmaksas tirgotājiem. Bet kā sanāk šobrīd? Šobrīd nodefinētās prasības ir tādas, kas ir unikālas pasaulē. Ja šīs prasības ir unikālas, tad jāparedz adekvāts laiks, lai to ieviestu,” skaidroja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

“Jo no brīža, kad zināmas prasības, tās ir jāiztulko, jāaizsūta, un šie kases aparāti ir jāuzražo. Viņiem attiecīgi ir jāpārprogramē tas process, ceturtkārt viņiem ir jāuzražo šie aparāti, piektkārt jāpiegādā līdz Latvijai un tad jānomaina,” stāstīja Endziņš.

LTRK uzsver, ka  nenostājas ēnu ekonomikas pusē, bet ar šiem nosacījumiem valsts cenšas uzbūvēt jaunu velosipēdu tā vietā, lai mērķtiecīgi sodītu negodīgos komersantus. Tikmēr kases aparātu apkalpotāji apgalvo – lai kādas nebūtu tehniskās prasības, tās pilnībā neizslēdz risku par iejaukšanos.

Latvijas kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijas priekšsēdētājs Ritvars Ziders atgādina, ka, ņemot vērā 21.gadsimta tehnoloģijas, “šeit iet runa par tuvinātu vai vienkārši augstākas drošības ierīci”.

“Pat banku konti tiek skarti. Iejaukties ar lielāku vai mazāku problēmu nesastāda grūtības. Jautājums ir, kur lai uzliek to latiņu. Svarīgi, lai tas nesadārdzina procesu, lai tas nebūtu kā slogs uzņēmējam un lai tas būtu efektīvs un kvalitatīvs,” uzskata Ziders.

Pēc viņa domām, efektīvāk būtu, ja valsts nevis izvirzītu prasības pašiem aparātiem, bet sertificētu to programmatūru, jo līdz ko ar kases aparātu var krāpties, to darbina cita, ne ražotāja radīta programma. 

Noteikumi par kases aparātiem iegājuši galējā apstiprināšanas fāzē. Finanšu ministrijā uzsver – neatkarīgi no tā, vai nozare prasībām piekritīs, tās tiks virzītas apstiprināšanai valdībā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt