Viņš norādīja, ja Saeima ņems vērā "Saskaņas" priekšlikumus, tad budžets kļūs mazliet labāks, tomēr "māja paliks šķība".
Viņaprāt, vismaz viena no būtiskākajām problēmām ir nodokļu izmaiņas. Piemēram, solidaritātes nodoklis, kuru "Saskaņa" kā, pēc Ušakova vārdiem, sociāldemokrātiska partija var atbalstīt, taču tādā gadījumā jāvaicā, kāpēc uzņēmumu īpašniekiem par kapitālu neliek maksāt nodokli.
Tāpat, lai arī drošībai tiek tērēts pamatoti daudz, tomēr daudzas nozares paliek nepietiekami finansētas un atrodas dramatiskā stāvoklī. Nauda tām netiek piešķirta, piesedzoties un attaisnojoties ar lielajiem izdevumiem drošībai. "Līdz ar to budžetu nevaram atbalstīt nekādā veidā," kritisks bija Ušakovs.
Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tapuši, balstoties uz prognozi, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3%, budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 7,65 miljardus eiro, bet ieņēmumi būs aptuveni 7,37 miljardus eiro lieli.
Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.
2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Paredzams, ka nākamajā gadā par 10 eiro pieaugs minimālā alga, no 75 līdz 85 eiro pieaugs neapliekamais minimums, savukārt gandrīz 32 000 pensionāru pensijas pieaugs par 10 eiro.
Ziņots, ka nākamā gada valsts budžetu valdība apstiprināja otrdien, 29.septembrī. Šobrīd tas ir nonācis izskatīšanā Saeimā.
