Valdība un tās sociālie partneri - darba devēji un arodbiedrības - piektdien sēdās pie sarunu galda, lai spriestu, kā ierobežoto finansiālo iespēju dēļ nākamgad varētu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi un vienlaikus arī palielināt neapliekamo minimumu nevienlīdzības mazināšanai. „Mēs vienojāmies veidot darba grupu finanšu ministra vadībā, piesaistot Labklājības un Ekonomikas ministriju, kā arī sociālos sadarbības partnerus, un meklēt iespējamos risinājumus gan attiecībā uz darba spēka nodokļa samazināšanu, gan kontekstā ar nākamā gada budžetu,” sacīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Darba grupai būs jāvērtē, vai kopējā darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai pazemināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai arī sociālās apdrošināšanas nodokļa likmi. Tāpat būs jāanalizē, kur rast papildu naudu budžetā, lai varētu gan mazināt nodokļu slogu, gan audzēt neapliekamo minimumu.
Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) neizslēdz arī pievienotās vērtības nodokļa likmes celšanu: „Tas, protams, ir viens no diskusiju objektiem. Es atgādināšu, ka par to mums valdības veidošanas laikā bija liela vienprātība, ka jāpārliek nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem. Mēģināsim iziet ārā no tās kastes, kur notiek IIN pretnostatīšana neapliekamā minimuma palielināšanai. Mēs daudz plašāk izanalizēsim fiskālo telpu, kādi ir citi iespējamie risinājumi, kā mēs varam palielināt budžeta ieņēmumus un panākt gan vienu, gan otru, tāpat kā citu - pedagogu, mediķu algas un tā tālāk.”
Uzņēmēju organizāciju pārstāvji pēc Reformu vadības darba grupas atzina, ka sēdē ir panākta vienprātība. Proti, ka darbaspēka nodokļu slogs no nākamā gada ir jāturpina mazināt, kā tas uzņēmējiem arī iepriekš solīts. Uzņēmējiem neesot būtiski, kuru darbaspēka nodokli mazina. „Es ceru, ka šodienas sēde faktiski mudinās uz to, lai šis solījums no nākamā gada mazināt darbaspēka nodokļu slogu par diviem procentpunktiem tiks pildīts tādā vai citādā veidā. Tur var diskutēt, vai tas ir IIN vai tā ir kombinācija ar sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tā nav problēma un starpība. Galvenais, lai ir šīs rezultāts,” norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.
Uzņēmēji atzīmēja, ka rēķinājās ar zemāku darbaspēka nodokļu slogu. Ja tas netiks mazināts, tad tiks būtiski iedragāta Latvijas uzņēmēju uzticību valsts nodokļu politikai. Tas savukārt var mazināt Latvijas pievilcību investoru acīs. „Pati svarīgākā lieta ir tā, ka mēs skaidri formulējam mūsu bažas, bet tās ir bažas, ko mēs sajūtam no visiem mūsu biedriem - uzticības krīze veidosies nevis no viena procenta, bet no tā, ka varam fundamentāli nomainīt fokusu no vidēja termiņa fokusa, uz ko mēs paļaujamies. Tā, iespējams, ir pati būtiskākā lieta,” skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Mārtiņš Bičevskis.
Patlaban vēl nav skaidrs, kad darba grupa varētu sanākt uz pirmo sēdi, taču tai ar risinājumiem jānāk klajā augustā, kad sāksies debates par nākamā gada budžetu.
