Viņš atzīmē, ka tas ir saistīts ar bažām par to, ka saskaņā ar banku patlaban izstrādāto piedāvājumu tirgotājiem decembra vidū būs jāizņem no kases nauda janvāra apgrozījuma apmērā. „Pirmkārt, šāds naudas daudzums var nebūt konkrētā uzņēmuma rīcībā, otrkārt, tas būtiski ierobežo tirgotāju darbaspējas „viskarstākajā” tirdzniecības laikā - Ziemassvētkos un Jaunajā gadā -, kad būs vislielākais pieprasījums pēc precēm.”
Savukārt valsts varētu dot kredītgarantiju bankām šiem aizdevumiem, apdrošinot, mūsuprāt, niecīgo iespēju, ka kāds no tirgotājiem varētu bankrotēt gadumijā, piebilst Danusēvičs.
Viņš stāsta, ka LTA patlaban pēc veiktajām aptaujām pamanījusi, ka cilvēkus maz interesē, cik maksās prece, pārrēķinot latos. „Tomēr uzskatām, ka šī informācija ir svarīga, lai iedzīvotāji pierastu pie jaunajām, ciparos lielākajām, cenām. Taču gremdēties atmiņās vēl sešus mēnešus pēc Jaunā gada, cik attiecīgā cena eiro būtu bijusi latos, ir nelietderīgi, it sevišķi ātrās aprites precēm - piens, maize.”
Paralēli atspoguļojot cenas, katra šāda diena izmaksā 40 000 latu. Tātad samazinot dubultās cenu atspoguļošanas laiku pēc eiro ieviešanas no sešiem uz trīs mēnešiem, kā tas ir pirms eiro ieviešanas, varētu ieekonomēt četrus miljonus latu, norāda LTA prezidents.
„Veiksme nav taupības pasākumos, bet finanšu politikas sakārtošanā,” teicis mūsu premjers, un varbūt šī ir tā reize, kad rīkoties pretēji - taupīt, atzīmē LTA prezidents. Tāpat citējot premjera teikto, ka „esam spējuši mācīties no savām kļūdām”, mēs varētu mācīties arī no citu kļūdām. Salīdzinot ar Igaunijas situāciju, nomainot kronas uz eiro, kaimiņvalsts tirgotāji ir atzinuši, ka ar cenu uztveri Latvijā būs pilnīgi pretēja situācija - cipari būs daudz lielāki, nekā rēķinot latos.
„Vienlaikus arī aicinām izmantot Igaunijas pieredzi - lai arī Latvijā latus bankas kontos varētu iemaksāt bez maksas jau tagad, kā tas bija Igaunijā pirms eiro ieviešanas. Tas nepieciešams tāpēc, ka jau patlaban cilvēki sākuši tukšot krājkasītes un veikalos pieaudzis sīknaudas apjoms. Diemžēl patlaban komercbankas par skaidras naudas iemaksu pieprasa samaksu pat līdz 50% no iemaksātās summas,” skaidro Danusēvičs.
Viņš piebilst, ka no savas puses tirgotāji aktīvi atbalsta eiro ieviešanas kampaņu. Piemēram, piektdien iniciatīvai „Godīgs eiro ieviesējs” pievienojies vēl viens tirgotājs - SIA „Greentehnika”, kas nodarbojas ar dārza iekārtu un stādu tirdzniecību un eksportu. Uzņēmuma valdes locekle Irina Balaško stāsta, ka daudz tehnikas piegāžu ir no Itālijas un Vācijas. Pateicoties pārejai uz eiro, šo iekārtu cenas būs izdevīgākas un līdz ar to Latvijas uzņēmums kļūs konkurētspējīgāks galvenajos eksporta noieta tirgos - Krievijā un Ukrainā.
LTA prezidents atzīmē, ka tirgotāji ir sagatavojušies kārtējam eiro ieviešanas posmam, un daļa jau tagad norāda eiro cenu zīmēs, kaut gan obligāti tas jāsāk tikai no 1.oktobra. Vienlaikus arī visā valstī notiek semināri un uzņēmējiem skaidro, kas vēl darāms, lai veiksmīgi ieviestu eiro.
Latvija eirozonai pievienosies 2014.gada 1.janvārī.
