Ekonomikas ministrijas pārstāvji atgādina, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā un cenu uzraudzība nenozīmējot to ierāmēšanu. Arī starp monitorētajām precēm un pakalpojumiem ir vērojama staigāšana izmaksu ziņā. Piemēram, atkarībā no sezonas dārzeņiem vai atkarībā no situācijas biržās degvielas cenām. Tomēr lielajam vairumam produktu cenas neesot sākušas pakāpeniski tuvoties summām, kas, pārrēķinot eiro, būtu gan lielākas, gan apaļākas.
Ministrijai šķiet maz ticama iespēja, ka uzņēmēji, zinot monitorētās preces, varētu likt tās mierā, un celt cenas neuzraudzītām markām. EM skaidro, ka monitoringam pakļauti visvairāk pirktie produkti, kurus netirgos ar zaudējumiem tikai, lai nemainītos cenas.
Tomēr novēroti arī gadījumi, kas liecina par vēlmi iedzīvoties. „Mums ziņoja par žurnālu, kura cena no 1,95 latiem mainījās uz 2,10, kas pārrēķinot eiro iznāk 2,99. Nav šaubu ka tas ir darīts speciāli,” atklāj EM pārstāvis Gints Zadraks. Vainīgais uzņēmums pagaidām gan paliek vārdā nenosaukts, taču ministrija aicina patērētājus būt modrus un vērot cenu izmaiņas, kas šķiet aizdomīgas.
Veikalu tīkla “Viss par vienu cenu”, kura koncepcija ir visu tirgot par vienu latu, jūlijā cēla cenas par pieciem santīmiem. Daudzās valstīs ar augstu valūtas mērogu bija populāri līdzīgi koncepti, taču Latvijā šāda piespiedu cenu fiksācija neattaisnojās. Veikalu tīkla vadītāja Daina Batarevska pauž, ka cenu maiņa nav saistīta ar gaidāmo valūtas maiņu: „Tas nav saistīts ar eiro, ka mēs tagad gribētu lielas cenas. Tam ir citi iemesli - pieaug izdevumi. Vairāk mēs cenas necelsim un pārrēķināsim pēc oficiālā kursa.”
