Panorāma

Meža dienests – reformas priekšā

Panorāma

Panorāma

IIN aprēķināšana pašnodarbinātajiem neatbilst Satversmei

Tiesa: IIN piemērošana saimnieciskās darbības veicējiem bez peļņas neatbilst Satversmei

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana saimnieciskās darbības veicējiem, kas strādājuši bez peļņas, neatbilst Satversmei. To secinājusi Satversmes tiesa (ST), izvērtējot normas, kas paredz ar IIN apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem.

Strīdīgās iedzīvotāju ienākuma nodokļa normas iebalsoja likumā 2017. gada beigās, kad tika apstiprinātā kārtējā nodokļu reforma. Atceltās normas paredzēja, ka mazajiem uzņēmējiem, kuri noteiktu apstākļu dēļ nespēj strādāt ar peļņu, tomēr ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Par šo apstākli tiesībsargam sūdzējās vairāki iedzīvotāji, un tiesībsargs nolēma vērsties Satversmes tiesā.

Tiesībsarga ieskatā Satversmei neatbilda likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 3.1 daļa un 6.1 daļa, kas nosaka: 

  • Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
  • Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Tiesībsargs norādīja, ka attiecīgās likuma normas paredz saimnieciskās darbības veicējam pienākumu maksāt IIN arī tad, ja saimnieciskā darbība veikta ar zaudējumiem.  

Attiecīgās likuma normas, tiesībsarga ieskatā, neatbilst Satversmes 105. pantam, kas nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

ST atzina likuma par IIN 11. panta 3.1 daļu un 11.1 panta 6.1 daļu par neatbilstošu Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. ST ieskatā, ar prasību maksāt IIN noteiktu procentu no apgrozījuma netika sasniegts likuma mērķis – panākt, lai fiziskas personas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, vairāk deklarētu savus ienākumus.

“Šāda sistēma pie šādiem argumentiem, Satversmes tiesas ieskatā nav tāda, kas būtu atzīstama kā tāda, kas ir skaidrojama ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem, kuri atbilstu taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principiem,” norādīja Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova
00:00 / 00:39
Lejuplādēt

"Par apstrīdētājām normām radās iespaids, ka tā ir rakstīta likuma nepaklausīgai personai. Valsts prezumē, ka lielākā daļa personu, kas maksā šo nodokli, ir likuma nepaklausīgas un tāpēc ir izveidota šī sistēma. (..)

Manuprāt, tiesību norma ir jāraksta tā, lai likuma paklausīgajiem būtu viegli saprast, izpildīt, nevis likuma nepaklausīgajiem būtu grūti apiet. Jo tie, kas gribēs, tik un tā apies tiesību normas,

taču likuma paklausīgajiem kļūs aizvien grūtāk ievērot, un līdz ar to viņš atmetīs ar roku to normu ievērošanai, varbūt vispār mūsu, šīs lietas gadījumā aizies no saimnieciskās darbības," skaidroja ST priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Tiesībsargs Juris Jansons  pauda gandarījumu par spriedumu: “Taisnīgums un tiesiskums ir uzvarējis. Es ļoti novērtēju to, ka mums ir Satversmes tiesa, kas ļoti kvalitatīvi un augstā līmenī izvērtē šos konstitucionālo principu pārkāpumus. Un tas ir ļoti būtiski. Skumji, ka mūsos neieklausījās ne ministrija, ne valdība, ne parlaments.”

Tiesa, atceltās likuma normas faktiski netiek piemērotas jau divus gadus. To darbību apturēja Covid-19 pandēmijas dēļ. 

Un šajā spriedumā Satversmes tiesa nav paredzējusi uzdevumu Saeimai vai Finanšu ministrijai izstrādāt kādu citu regulējumu. "Vai vispār likumdevējam ir jāveido vietā kaut kas līdzīgs, ja mēs parādījām visu to, kāpēc šis ir pretsatversmīgs? Tātad šī norma tiek izslēgta no likuma. Tā nav mūsu tiesību sistēmā," sacīja Osipova.

Tikmēr par valsts nodokļu politiku atbildīgā Finanšu ministrija sola šādus grozījumus sagatavot.

“Finanšu ministrijas, ekspertuprāt, šī iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas norma bija vajadzīga. Un to atbalstīja arī Ministru kabinets un vēlāk arī Saeima. Taču šodien Satversmes tiesa ir lēmusi citādāk. Finanšu ministrija respektēs Satversmes tiesas spriedumu, un nekavējoties sagatavosim normatīvā regulējuma grozījumus saskaņā ar šodienas spriedumu,” informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt