SVF un Pasaules Bankas eksperti: Ekonomikas izaugsmi bremzē tirdzniecības kari

„Atkal lielu ekonomikas krīzi gaidīt nevajadzētu, taču riski pastāv. Tos rada samilzušie tirdzniecības kari, kurus patlaban strauji izvērš Amerikas Savienotās Valstis,” tā norāda eksperti un finanšu nozares pārstāvji, kuri šajās dienās tiekas Vašingtonā Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas rīkotajā ik pavasara lielajā sanāksmē. Arī Latvijai kā atvērtai ekonomikai šīs tendences neies secen.   

Vašingtona pēc prezidenta Donalda Trampa ierosinājuma ir noteikusi iespaidīgus tarifus Ķīnas precēm nolūkā aizsargāt vietējo tirgu, taču tas atsaucas uz Ķīnas ekonomisko izaugsmi un līdz ar to uz globālo tirgu.

Paralēli šim konfliktam ASV šķetina sarežģītas tarifu attiecības arī ar Eiropas Savienību (ES). Trampa administrācija ir paziņojusi, ka jau šovasar varētu ieviest līdz pat 100 procentu lielus tarifus precēm, kuras importēs no Eiropas. Preču sarakstā ir gan, piemēram, aviācijas tehnika, gan daudz un dažādu pārtikas produktu - siers, zivis, vīns, eļļa un daudzi citi.

Šo soli Eiropas pusē sauc par politisku un ekonomisku kļūdu un brīdina, ka tas būs vēl viens trieciens šobrīd jau tā jūtīgajai globālajai ekonomikai un īpaši Eiropas Savienībai, kura jau tā cīnās ar „Brexit”.

„Tirdzniecības karu risinājums ir ASV pusē, jo tās tos iesāka, domājot par to, kā rast citu balansu savām tirgus pozīcijām. Mēs uzskatām, ka vislabākais risinājums joprojām ir sarunas, starp citu, pašu ASV savulaik radītajā Pasaules Tirdzniecības organizācijā,” atzina ES vēstnieka ASV padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos Moreno Bertoldi.

Tikmēr Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka „pašreiz notiek sarunas starp ASV un Eiropas Savienību, kādas varētu būt mūsu tālākās attiecības. Tās sākās pēc tam, kad ASV vienpusēji ieviesa tarifus alumīnijam un tēraudam. ES nāca pretī ar proporcionālu atbildes reakciju, ieviešot tarifus arī ASV precēm, bet skaidrs, ka šāda eskalācija būtu destruktīva gan ASV, gan Eiropas ekonomikai.”

„Pasaules ekonomika atrodas delikātā situācijā un zaudē izaugsmes brīdi, ko mēs visi tik ļoti gaidījām,” tā Vašingtonā bažas neslēpa arī Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarda.

Un arī Latvijai kā atvērtai ekonomikai, kam ir svarīgs gan imports, gan eksports, pasaules procesi neies secen.

„Nākamā krīze, ja tāda būs, tik kardināli Latviju neskars. Mums ir sabalansēta fiskālā politika, mēs ļoti piesardzīgi plānojam budžetu, līdz ar to tādu krīzes iespaidu es tomēr neredzētu,” sprieda finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība’).

Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šogad globālās ekonomikas pieaugums būs zemāks, nekā prognozēts – 3,3% prognozēto 3,5% vietā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti