Neveiksmīgās sarunas par to, kā Grieķijai saņemt atlikušos 7,2 miljardus eiro lielo starptautisko aizdevēju palīdzību ir kārtējo reizi pavirzījušas Grieķiju un tās premjerministru Aleksi Cipru tuvāk bezdibenim. Tā norāda grieķu prese. Lai arī līdz palīdzības programmas beigām atlikušas vēl aptuveni divas nedēļas, starptautiskie aizdevēji 14.jūniju bija noteikuši kā termiņu, līdz kuram ir jāpanāk vienošanās, lai to laikus varētu apstiprināt arī nacionālie parlamenti.
Grieķijas delegācija bija ieradusies sarunās Briselē ar jaunu piedāvājumu plānu, taču šis piedāvājums neguva aizdevēju apstiprinājumu un abu pušu sarunas svētdien ilgušas vien 45 minūtes. No savas puses Starptautiskais Valūtas fonds stingri uzstāj, ka Grieķijai ir nepieciešams samazināt pensijas, kā arī jānodrošina 1,8 miljardu eiro ietaupījums, galvenokārt, palielinot pievienotās vērtības nodokli. Kā televīzijas kanālam "Euronews" pastāstījusi kāda grieķu amatpersona, prasība par pensiju samazināšanu ir izteikti politizēta, jo Atēnas iepriekš bija apņēmušās apturēt priekšlaicīgu pensionēšanos, palielināt pensionēšanās vecumu militāristiem, kā arī apvienot pensiju fondus. Amatpersona arī paudusi pārliecību, ka Starptautiskais Valūtas fonds ir ieņēmis šādu pozīciju, balstoties uz nepatiesu informāciju par Grieķijas pensiju sistēmu.
Starptautiskais valūtas fonds gan uzstāj, ka Grieķijai ir jātiek galā ar uzpūsto pensiju sistēmu, kas veido 16% no visas valsts ekonomikas. No otras puses, fonds atzīst, ka galīgās vienošanās sasniegšanai būs nepieciešams pieņemt ļoti sarežģītus lēmumus, turklāt, visām pusēm – arī Grieķijas Eiropas partneriem.
SVF galvenais ekonomists Olivjē Blanšārs savā oficiālajā blogā pavēstījis, ka sarunu pamatā ir vienkāršs jautājums: "Cik daudz no noregulējuma jāizdara Grieķijai, cik daudz jāizdara tās oficiālajiem kreditoriem?". Ekonomists atzīst, ka "abās pusēs ir jāizdara smaga izvēle un jāuzņemas smagas saistības".
Kā pirmdien intervijā vācu izdevumam “Bild” norādījis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, Grieķijai būtu iespējams atmaksāt savus parādus tikai tad, ja kreditori piekristu parādu restrukturizācijai un samazināšanai. Pēc viņa vārdiem, šādu vienošanos varētu panākt vienas nakts laikā ar noteikumu, ka sarunās piedalās Vācijas kanclere Angela Merkele.
Vācijas politisko partiju līderi gan ieņem arvien asāku nostāju pret Atēnām, norādot, ka gadījumā, ja Grieķija nepildīs savas saistības, ir skaidri jāsāk runāt par Grieķijas izstāšanos no eirozonas.
Savukārt Vācijas sociāldemokrātu līderis Zigmārs Gabriels, kurš iepriekš aicināja uz pacietību dialogā ar Atēnām, uzsvēris, ka vācu strādājošajiem un viņu ģimenēm nav pienākums maksāt par pārspīlētiem pa pusei komunistiskas grieķu valdības vēlēšanu solījumiem.
Raksturojot pašreizējo Grieķijas ekonomisko stāvokli, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atkal lietojis vienu no saviem spilgtajiem citātiem, nosaucot Atēnas par govi, kas slīd uz ledus un kurai ir nepieciešama palīdzība, lai tā atkal nonāktu uz cietas zemes. Eiropas komisija arī uzsver, ka, visticamāk, diskusijas turpināsies arī šajā nedēļā un visi skatieni ir vērsti uz ceturtdien Luksemburgā gaidāmo eirogrupas finanšu ministru tikšanos.
Taču, kā norāda grieķu izdevums “Kathimerini”, nespēja panākt vienošanos arī Luksemburgā nebūt nenozīmēs ceļa beigas Grieķijai, pieļaujot, ka Grieķijas valdība tomēr ir rezervējusi pietiekami daudz naudas, lai varētu izdzīvot līdz jūlijam. Jau jūlijā Atēnām ir jādzēš Eiropas Centrālās bankas parādzīmes 3,5 miljardu eiro vērtībā. Kā norāda izdevums, tieši tāpēc ceturtdienas sanāksme Luksemburgā faktiski ir vienīgā atslēga uz jebkādu risinājumu. Gadījumā, ja arī šīs sarunas rezultātus nenesīs un puses savu nostāju nemainīs, sekas ne Grieķijai, ne eirozonai nav iespējams aprēķināt.
Jauni lēmumi saistībā ar Grieķijas parādu krīzi gaidāmi ceturtdien, kad uz sanāksmi pulcēsies eirozonas finanšu ministri.
