28,1 miljons eiro - par šādu kopējo summu 2014.gadā studentiem ir plānots izsniegt valsts galvotos kredītus. SEB banka, kura izsolē par tiesībām izsniegt kredītus bija vienīgā dalībniece, šiem kredītiem piedāvājusi likmi 2,65 procenti plus sešu mēnešu „Euribor”.
Valsts Kases finansēšanas departamenta direktora Antra Bērziņa skaidro, ka nelielā banku interese par iespēju piešķirt studējošo gan nav par iemeslu tam, lai valsts par banku pakalpojumiem pārmaksā, jo Valsts kase katrā izsolē nosaka tirgus apstākļiem atbilstošu maksimālo pieļaujamo likmi, kura bankām nav zināma. Ja bankas piedāvājumā likme tiek pārsniegta, līgums netiek slēgts. Bērziņa arī norāda - banku zemā interese par iespēju izsniegt studējošo kredītus galvenokārt ir saistīta nevis ar nepievilcīgām likmēm, bet salīdzinoši sarežģītāku kredītu administrēšanu.
Bankām nepatīk administrēšanas process, ja students nemaksā, bankām ir pienākums piedzīt summu no diviem galvotājiem, kas galvo 10% no kredīta, un nemaksāšanas gadījumā bankai vispirms jāvēršas pie šīm privātpersonām, un tikai pēc tam pie valsts. Tas ir sarežģīti un bankām varētu nepatikt, pieļauj Berziņa.
Valsts kases pārstāve arī norāda, ka arī situācijā, ja bankām nemaz nebūtu intereses par iespēju izsniegt valsts galvotos kredītus studentiem, programma tomēr netiktu pārtraukta - šajā gadījumā, pirms tam konsultējoties ar bankām, valsts rīkotu atkārtotu izsoli.
Fakts, ka valsts galvotos studiju kredītus jau ilgstoši izsniedz tieši „SEB Banka”, citu komercbanku pārstāvju vidū tomēr neizraisa kritisku attieksmi. Piemēram, „DNB Bankas” pārstāve Teika Lapsa norāda, ka kopumā bankas skatījumā studentu kredīti ir kredīti ar salīdzinoši augsti riska. Pēc „DNB bankas” pārstāves domām, valsts galvotie kredīti bankām būtu interesantāki tad, ja to izsniegšanā darbotos princips „nauda seko studentam” – students varētu izvēlēties banku, un tam sekotu valsts galvojums.
„Studiju kreditēšana uzskatāma par salīdzinoši augsta riska kreditēšana, tā neietilpst DNB bankas kreditēšanas politikā,” norādīja Lapsa.
Lielākajā daļa banku tomēr piedāvā pašas studiju kredītus, bet šajā gadījumā, pēc banku ekspertu teiktā, likme jau tiek noteikta atbilstoši tirgus situācijai. Banku pārstāvji gan izvairās nosaukt konkrētas likmes, norādot, ka tās ir atkarīgas arī no studenta galvotājiem vai tam pieejamās ķīlas. Tomēr bankas neslēpj, ka, ņemot, studiju kredītu, jaunieši var rēķināties ar zemākām likmēm, nekā, piemēram, patēriņa kredītiem.
