Dienas ziņas

Sidnejā protestē pret karantīnas režīmu

Dienas ziņas

Iecavā aizvadītas sacensības "Biatlons ar suni""

Pieaug telefonkrāpnieku veikto noziegumu skaits

Strauji pieaug telefonkrāpnieku veikto noziegumu skaits

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jūlija pirmajās divās nedēļās telefonkrāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izvilinājuši gandrīz pusmiljonu eiro. Visbiežāk viņi runājuši krievu valodā, bet tas nav traucējis cilvēkiem noticēt, ka viņiem zvana no Latvijas bankām. Turklāt apkrāptie paši nodevuši personīgu informāciju, tādējādi devuši iespēju zagļiem tikt pie bankas kontā esošās naudas.

Pēdējā mēneša laikā komercbankas teju katru dienu saņem palīdzības saucienus no klientiem, kuri telefonsarunas laikā personām, kas uzdevušās par bankas darbiniekiem, atklājuši internetbankas paroles.

Uzrunā arī latviešu valodā

“Viņi izmanto banku kā aizsegu. Zvana no dažādiem numuriem, arī Latvijas. Zvana gan uz telefonu, gan “WhatsApp”. Viņi cilvēkos rada viltus nedrošību, stāsta, ka cilvēkiem pazūd nauda. Šī informācija izraisa cilvēku satraukumu, un cilvēks pieņem nevis racionālu, bet emocionālu lēmumu,” norāda “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits.

“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops vēsta, ka krāpnieki izmanto arī jaunu metodi: ar robotizēto zvanu palīdzību viņi mēģina izmantot tehniskās iespējas uzrunāt potenciālo upuri latviešu valodā, lai būtu lielāka ticamība.

“Pat ja jums zvana no bankas un prasa kaut ko identificēt ar “Smart ID”, uzreiz pārtraucam sarunu,” iesaka Krops.

Savus datus jāsargā

Piemēram, pagājušās nedēļas laikā no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 200 000 eiro. Apkrāpto cilvēku skaits ir liels, un krāpšanas shēmas ir dažādas. Pēdējā laikā visvairāk ir telefonkrāpnieku, kuri ir trenēti cilvēku pārliecināšanā.

“Brīdis, kad jākļūst ļoti, ļoti uzmanīgam, ir tad, ja jums prasa kādu sensitīvu informāciju. Jebko par jums. Par jūsu karti, internetbankas pieejas datiem, personas kodu. Ja banka jums zvana, tad viņi zina, ka tas ir jūsu numurs un tas esat jūs.

Savukārt, ja jums zvana krāpnieks, tad vienā brīdī šī saruna pagriezīsies tā, lai, piemēram, nobloķētu jūsu karti, viņam vajadzīga internetbankas pieejas dati. Tajā brīdī ir jāiestājas lielam, sarkanam “stop” signālam – nē, es savus datus tādā veidā nedošu,” uzsver drošības eksperte, “CERT.LV” vadītāja Baiba Kaškina.

Līdz pat 500 cilvēku dienā

Bankas aicina cilvēkus, kuri kļuvuši par krāpnieku upuriem, nekavējoties zvanīt komerciestādei un vērsties policijā. Nereti iespēja atgūt naudu atkarīga no ātruma, kādā klients vēršas bankā.

“Ja jūs iedodat zaglim mājas atslēgas, jūs viņu paši esat ielaiduši,” atzīst Krops. “Krāpnieki rīkojas zibenīgi,” piekrīt Šmits.

“Swedbank” informē, ka katru dienu uz banku zvanot līdz pat 500 cilvēkiem, kuri saskārušies ar krāpšanas mēģinājumu. Banka lūdz zvanīt tikai tos, kuri nodevuši savus datus, bet pārējos par krāpniecības mēģinājumiem informēt rakstiski.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti