Somijas valdības un Krievijas gāzes koncerna “Gazprom” paziņojumā norādīts, ka cauruļvada posms šīs Ziemeļvalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būs apmēram 374 kilometrus garš.
Savukārt būvniecības atļauju izsniegs atbildīgā reģionālā valsts iestāde. Helsinki vienlaikus uzsver, ka lēmumā iekļauts nosacījums par ekoloģisko prasību ievērošanu un citu iespējamo infrastruktūras projektu īstenošanu nākotnē.
Tikmēr “Nord Stream 2” projektu atkārtoti kritizējis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns. Viņš šonedēļ pauda cerību, ka jaunā Vācijas valdība varētu bloķēt gāzes vada būvniecību.
Martā arī trīs Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads “Nord Stream 2” ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas.
