ES dalībvalstis ne vienmēr nodrošina pietiekamu un pareizu kontroli pār Eiropas Savienības fondu līdzekļu izlietojumu, tāpēc būtu nepieciešama spēcīgāka uzraudzība pār fondu līdzekļu izlietojumu ES līmenī – tā uzskata ES komisāre budžeta jautājumos Kristalina Georgijeva.
Tiesa, viņas ierosinājumu par Eiropas līmeņa prokuratūras izveidi dalībvalstis jau ir paspējušas noraidīt.
Pati Georgijeva uzsver – viens no problēmu cēloņiem ir lielais projektu daudzveidīgums, tāpēc pārmaiņas sagaidāmas jautājumos, kas skar informācijas apriti un pieejamību: „Mūsu problēma ir tas, ka mums ir ļoti daudz dažādu, daudzveidīgu projektu ar ļoti daudzām iesaistītajām institūcijām. Lai gan mēs kopumā esam caurskatāmi, informācijas dažkārt ir tik daudz, ka tā jau sāk veidot kakofoniju, kurā ir grūti orientēties. Tomēr tieši tam mēs esam plānojuši pievērsties – panākt, lai lietas tiktu organizētas labāk un lai cilvēki varētu saprast, kas tieši notiek. Šobrīd mēs ar dalībvalstīm esam diskusijās, un vairākas no dalībvalstīm arī ir iesniegušas savus priekšlikumus. Lai gan komisijas sākotnējie priekšlikumi bija ambiciozāki nekā tie, par kuriem notiek sarunas šobrīd. paļaujamies, ka process vēl nav noslēdzies.”
Komisāre arī pauž, ka būtu nepieciešams mazināt viedokli par Eiropas Savienības līdzekļiem kā par naudu, kas ir pieejama par brīvu, un arī veicināt veselīgu konkurenci par līdzekļiem dalībvalstu vidū.
„Daudzos gadījumos pieejamie līdzekļi no Eiropas Savienības rada tādus kā morālus draudus, jo tā ir nauda par brīvu. Tāpēc mēs domājam Eiropas finansējumu sasaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem, kas līdzekļu potenciālajiem saņēmējiem liktu daudz rūpīgāk apsvērt it visu, pirms pieteikties projektiem. Joprojām turpinām arī sadarbību ar dalībvalstīm, lai gan pārņemtu labāko praksi, gan arī izskaustu nelāgāku praksi un radītu tādu kā konkurenci dalībvalstu vidū,” saka Georgijeva.
Jāmin, ka pērnā gada nogalē Eiropas Savienības auditori secināja, ka, piemēram, aviācijas nozarē vien nelietderīgi izšķiesti vairāk nekā 200 miljoni eiro. Kā norādīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Toēns, galvenokārt to izraisīju neprasmīga plānošana: „Auditori izvērtēja faktisko lietojumu tām lidostas platībām, kuras tika radītas modernizācijas rezultātā, analizējot pasažieru apgrozības rādītājus, tostarp arī pīķa stundās. Auditoru uzmanības lokā nonāca arī lidmašīnām radītā infrastruktūra, vērtējot lidmašīnu kustības intensitāti tajā. Kas attiecas uz termināļiem – salīdzinot jauno vai paplašināto termināļu platības pret industrijā vispārpieņemtu rādītāju, 104 pasažieriem uz vienu kvadrātmetru gadā -, tikai četras no 14 lidostām to sasniedza. Vidējie citu termināļu izmantošanas rādītāji bija ievērojami zemāki, un septiņos gadījumos – pat zemāki par 50% no šī rādītāja. Tur aplēses bija veiktas, neizmantojot vispārpieņemtus modeļus, un balstītas uz nepamatoti optimistiskām prognozēm.”
Šobrīd aptuveni 90 procenti no Eiropas Savienības budžeta tiek izmantots kā granti projektiem, un Eiropas Komisija situāciju vēlas mainīt – laiki, kad varējāt saņemt naudu savām idejām neatkarīgi no tā, cik tās bija labas, ir pagājuši, uzsver budžeta komisāre.
