Slovēnija bija pirmā no bijušā sociālisma bloka valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienības vienotās valūtas grupai, parādot stabilus un teicamus ekonomiskos un finanšu rādītājus, taču neilgi pēc krīzes sākšanās arī Slovēnijas situācija pamatīgi sašķobījās, īpaši banku sektorā, un nu jau ilgstoši Eiropā nerimst spekulācijas, ka Slovēnijai tomēr nāksies lūgt palīdzību starptautiskajiem aizdevējiem, kā to jau ir darījusi Grieķija, Īrija, Portugāle, Spānija un Kipra, un kļūt par sesto glābjamo valsti.
Pēc tam, kad Slovēnija veica pārbaudes desmit valsts nozīmīgākajās bankās, atklājās, ka divas no tām ir jālikvidē pilnībā, savukārt trim lielākajām valstij piederošajām bankām vajadzīgs steidzams atbalsts, kuru Centrālā banka sola sniegt līdz gada nogalei, bet visi tā saucamie toksiskie aktīvi tiks pārvirzīti uz jau aizvadītajā gadā īpaši izveidoto banku, kurā glabājas gandrīz 8 miljardu eiro vērti riskantie aktīvi. Eiropas Komisija jau iepriekš nav slēpusi bažas, ka to apjoms un līdz ar to problēma varētu būt daudz lielāka.
Vēl nedēļas sākumā eksperti lēsa, ka aina tomēr neizskatās tik bēdīga, un Slovēnijas varas malā noliktie 4 miljardi eiro banku glābšanai varētu būt pietiekami. Tā turpina apgalvot arī valdība, kas šodien pavēstīs jaunākos banku audita datus. Centriski kreisā valdības vadītāja Alenka Bratušeka ir pavēstījusi, ka Slovēnijai ir izdevies nodzēst ugunsgrēku un tagad esot jāķeras pie risinājumiem ilgākā laika periodā un valsts zinot, ko darīt, tādējādi dodot visai skaidru signālu, ka Slovēnija vismaz tagad pie starptautiskajiem aizdevējiem vērsties negrasās.
Savukārt Slovēnijas ekonomikas eksperti un akadēmiķi vērtē, ka banku audits vien problēmu dziļumu neatklās un ka valdībai tagad jādara viss, lai novāktu šķēršļus, kas neļauj Slovēnijas ekonomikai atkopties. Ekonomisti īpaši uzsvēruši, ka liela nozīme ir tam, ka pēdējos gados valstī būtiski sarukušas ārvalstu investīcijas. Pēdējā laikā Slovēnijas valdība ir aktīvi apmeklējusi ārzemes, viesojoties, piemēram, Vācijā, Francijā, Itālijā, Krievijā nolūkā piesaistīt investoru interesi, jo valsts gatavojas nodot privatizācijai vairākus vietējai ekonomikai svarīgus objektus, piemēram, lidostu un telekomunikāciju operatoru.
Slovēnijas ekonomikas atveseļošanos pēc vismaz četru gadu ilgas lejupslīdes sola, tikai sākot ar 2015. gadu, kad valsts būs arī panākusi budžeta deficīta samazināšanu līdz Eiropas Savienības noteiktajiem 3%.
