Jau darba mūžā šādos pensiju fondos uzkrājot līdzekļus, katrs var parūpēties par to, lai pensionējoties saņemtu lielāku vai mazāku piemaksu pie valsts pensijas un uzlabotu savus ienākumus vecumdienās.
Tomēr vai pensiju fondi būs glābiņš? Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā par pensiju tirgu minēts, ka pēc krīzes laikā piedzīvotā krituma pensiju fondi turpina akumulēt arvien lielākus līdzekļu apmērus. Tostarp 2016.gada beigās privātie pensiju aktīvi OECD valstīs sasniedza līdz šim lielāko apmēru – 38 triljonus ASV dolāru.
Tiesa šī milzīgā naudas masa nebūt nav sadalīta vienmērīgi. 66% no šīs naudas ir akumulējuši ASV pensiju fondi. Vienu triljonu ASV dolāru pensiju fondu aktīvi vēl pārsniedz Austrālijā, Kanādā, Japānā, Nīderlandē un Lielbritānijā.
Latvijā situācija nebūt nav tik spoža. Tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Pirmkārt, uzkrātās naudas apmērs ir tiešā veidā atkarīgs no tā, cik ilgi pensiju fondi darbojas. Centrālās un Austrumeiropas valstis šādas sistēmas varēja ieviest vien pēc pāriešanas uz tirgus ekonomiku, un šajā reģionā pensiju fondu vēsture ir salīdzinoši īsa. Otrkārt, jo lielāka ekonomika, jo lielāki ir potenciālie ieguldījumi pensiju fondos.
Tomēr ir arī subjektīvie faktori, kuru dēļ par pārāk lielu papildu pensiju nākotnē vismaz pagaidām nevar runāt. Tie ir saistīti gan ar politiķu lēmumiem par fondēto pensiju sistēmu, gan ar pašu Latvijas iedzīvotāju iemaksu lielumu - jeb drīzāk mazumu - privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas produktos.
Fondēto pensiju fondos, kuros automātiski piedalās visi Latvijas iedzīvotāji, kuri dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija, kopējais aktīvu apmērs ir sasniedzis 3,5 miljardus eiro, liecina vietnes „manapensija.lv” dati.
Parēķinot, ka fondēto pensiju sistēmā pašlaik piedalās 1,3 miljoni cilvēku un vidējais dzīves ilgums pēc pensionēšanās svārstās ap 20 gadiem, kļūst skaidrs, ka vismaz pagaidām uz milzu atspaidu no fondētajām pensijām cerēt būtu pāragri.
Protams, ka iemaksas šajos fondos turpināsies un vairumam no šo pensiju fondu dalībniekiem līdz pensijai ir jāgaida vēl ilgs laiks, pa kuru tiks uzkrāta gan papildu nauda, gan cerams, ka kaut kas papildus nopelnīts arī finanšu tirgos.
Tomēr par to, ka fondēto pensiju sistēma vismaz pašlaik daudziem milzu papildu pensijas nesola, var pateikties arī Latvijas politiķu lēmumiem, kā arī problēmām ar nodokļu iekasēšanu.
Proti, fondēto pensiju fondos nonāk noteikts procents no iedzīvotāju sociālajām iemaksām. Ja vairākās nozarēs zeļ un plaukst „aplokšņu” atalgojuma sistēma un nodokļi tiek maksāti no minimālās algas, tad arī fondēto pensiju sistēmā nonāk visai nelielas summas.
Tāpat, ieviešot fondēto pensiju sistēmu 2001.gadā, bija nosacījums, ka līdz 2010.gadam iemaksu apmērs fondēto pensiju sistēmā pakāpeniski palielināsies, 2010.gadā sasniedzot pusi no sociālajām iemaksām jeb 10% likmi, otrus 10% atstājot pirmajam pensiju līmenim, no kura vecuma pensijas saņem šodienas pensionāri. Tomēr pienāca krīze un 2008.gadā jau sasniegtā 8% iemaksu likme atkal atgriezās pie 2001.gada sākumpunkta – 2% -, priekšroku dodot pirmajam pensiju līmenim. Kaut gan krīze ir pārvarēta un esam pat pārsnieguši pirmskrīzes iekšzemes kopprodukta līmeni, iemaksu apmērs fondēto pensiju sistēmā pamazām ir pakāpies vien līdz 6%. Par kādreiz solītajiem 10% politiķi šķiet pilnībā aizmirsuši.
Situācija Latvijā gan nav unikāla. Vēl virknē Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu politiķi ir pamanījušies „iegrābties” fondēto pensiju sistēmā, lai segtu citas vajadzības.
Ja turpinām par uzkrāto līdzekļu apmēru, tad vēl drūmāka aina ir redzama Latvijas privātajos pensiju fondos, dalība kuros ir pilnīgi brīvprātīga izvēle. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka šā gada pirmā ceturkšņa beigās privāto pensiju fondu aktīvi veidoja 451,2 miljonus eiro un tajos piedalījās 287 tūkstoši dalībnieku.
Daudziem šodienas strādājošajiem būtu grūti pārmest, ka viņi neveic regulāras iemaksas savas nākotnes pensijas papildināšanai, jo ienākumu pietiek vien ikdienas izdevumiem. Tomēr netrūkst arī tādu, kuri par nākotni piedomāt varētu gan, bet to nedara.
Latvija gan šajā ziņā nav vientuļa. Eiropas pensiju atbilstības ziņojumā ir norādīts, ka aptuveni pusē Eiropas Savienības dalībvalstu tā saucamo papildu pensiju sistēmu apmēri ir uzskatāmi par nepietiekamiem, lai nākotnes pensionāriem nodrošinātu cienījamas vecumdienas.
