Tomēr ikviena institūcija, kura pašlaik ir izteikusi savas prognozes par turpmāko ekonomikas attīstību, ir pievienojusi arī vairākus "bet", jo arī nezināmo vēl ir pietiekami daudz. Turklāt tie ir saistīti ne tikai ar to, kā turpmāk uzvedīsies vīruss un vai pandēmijai tiešām drīz varēsim likt punktu, bet arī ar to, kā turpmāk uzvedīsies patērētāji.
Ietaupījumu kāpums
Pandēmijas laiks ir radījis interesantu ainu Eiropas iedzīvotāju maciņos, jo eiropiešu uzkrājumu rādītājs ir palecies līdz augstākajam līmenim kopš 1999. gada, kad šādus datus vispār sāka apkopot. Tostarp pagājušā gada otrajā ceturksnī, kas bija pandēmijas smagākais posms, Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju sezonāli izlīdzinātais uzkrājumu rādītājs sasniedza 23,4%. Tas nozīmē, ka eiropieši teju ceturtdaļu savu ienākumu nevis tērēja, bet gan noglabāja. Arī visos sekojošos ceturkšņos iedzīvotāju uzkrājumu īpatsvars ir bijis virs ierastā līmeņa.
No vienas puses, to var skaidrot ar augstu trauksmes līmeni par to, kā pandēmija ietekmēs katra dzīvi, un nauda tika pietaupīta nebaltai dienai. No otras puses, ir redzams, ka uzkrājumi lielā mērā ir auguši tādēļ, ka tikpat strauji ir sarucis patēriņš. Turklāt to nevar skaidrot tikai ar to, ka cilvēki piesardzības dēļ ir atteikušies no lielākiem tēriņiem. Pandēmijas laikā saruka pašas iespējas tērēt naudu, jo praktiski apstājās tūrisms, nenotika izklaides pasākumi, slēgti tika daudzi veikali un restorāni.
Kopumā pērn privātais patēriņš ES ir samazinājies par 7% salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Savukārt bažas par ienākumu samazināšanos izrādījās lielākas nekā patiesais kritums. Atšķirībā no finanšu krīzes laika teju visas ES dalībvalstis iedarbināja dīkstāves pabalstus un citus atbalsta pasākumus, kuri palīdzēja pārlaist pandēmijas sākuma periodu. Savukārt pēc tam izrādījās, ka daudzas nozares spēj sekmīgi darboties arī pandēmijas apstākļos un to uzņēmumi nesamazināja ne darba vietu skaitu, ne savu darbinieku atalgojumu. Faktiski ienākumu samazinājums pērn ir vērojams tikai vīrusa uzliesmojuma viļņu laikā otrajā un ceturtajā ceturksnī. Turklāt tas ir daudz mazāks nekā patēriņa kritums.
Cerības uz patēriņa kāpumu
Tieši tādēļ pašlaik daudzi likmes liek uz to, ka, pandēmijai mazinoties, par galveno atspēriena punktu ekonomikas izaugsmei kļūs patēriņa pieaugums. Tomēr Eiropas Komisija savā pavasara ekonomikas prognozē iesaka šajā jautājumā būt piesardzīgiem. Patēriņš viennozīmīgi augs. Tomēr cerības uz to, ka eiropieši pēc ierobežojumu atcelšanas tūliņ metīsies ar dubultu sparu iepirkties, izklaidēties un citādi tērēt pandēmijas laika uzkrājumus, var izrādīties veltas. Ne vienmēr pērn tā arī nenopirktās jaunās kurpes rezultēsies divos pāros šogad un pērn neizbaudītais vasaras ceļojums divos ceļojumos tagad.
Eiropas Komisija norāda, ka daudz šā gada patēriņā būs atkarīgs no tā, cik eiropieši būs droši par savu tagadējo un paredzamo finansiālo situāciju, cik liela būs neskaidrība par nākotni un galu galā, kuru iedzīvotāju kabatās tad pašlaik atrodas lielākie uzkrājumi.
Eiropas patērētāju pētījuma dati rāda, ka visvairāk uzkrājumi ir palielinājušies iedzīvotājiem ar augstāku ienākumu līmeni.
Savukārt iedzīvotājiem ar zemāku ienākumu līmeni uzkrājumi nav auguši un pietiekami daudzi pat norādījuši, ka pandēmijas laikā ir bijuši spiesti iztērēt līdz tam iekrāto. Tas nozīmē, ka visa sabiedrība nebūt nebūs gatava kāpināt patēriņa apjomus.
Tikpat neviendabīga aina paveras, ja eiropieši tiek vērtēti dažādās vecuma grupās. Visdramatiskāk savas finansiālās situācijas vērtējums ir pasliktinājies jauniešu vidū. Savukārt praktiski nemaz izmaiņas nav notikušas tajā, kā savas finanses vērtē pensijas vecuma cilvēki. Pamatā tas skaidrojams ar to, ka pensiju izmaksu pandēmija neietekmēja.
Tādēļ Eiropas Komisijas prognozēs tiek atzīts, ka pamatā pandēmijas laikā uzkrājumus ir audzējuši cilvēki ar augstākiem ienākumiem, kā arī vecāka gadagājuma iedzīvotāji. Tas savukārt liek domāt, ka tikai šīs sabiedrības grupas vien ļoti strauji patēriņu neaudzēs.
Tāpat ir redzams, ka pandēmijas laikā visvairāk samazinājusies ilglietošanas preču iegāde un pakalpojumu izmantošana. Arī šajā ziņā ir visai grūti sagaidīt, ka pērnā gada caurums ar uzviju tiks aizpildīts šogad un nākamgad. Kas attiecas uz ilglietošanas precēm, tad pieaugums to pirkumos bija vērojams jau pagājušā gada vasarā, kad tika samazināti ierobežojumi klātienes pirkumiem, kā arī daudzi sekmīgi ir apguvuši attālināto iepirkšanos. Tādēļ Eiropas Komisijas vērtējumā pieprasījums pēc ilglietošanas precēm augs, taču tā pieaugums var nebūt ļoti liels. Savukārt pērn neizmantotie pakalpojumi tā arī paliks neizmantoti un uz lielām “kompensācijām” šogad nav īpaši liela iemesla cerēt.
