Skaitļi un fakti: Eiropa uz enerģijas atkarības «adatas»

Mūsu dzīve vairs nav iedomājama bez visdažādākā veida ierīcēm un mašīnām, kuru darbināšanai ir nepieciešama enerģija. Tādēļ aktuāls ir jautājums, no kurienes tā nāk un ko mēs vēlamies nākotnē. Diemžēl šodien ne Eiropa kopumā, ne Latvija nav spējīga pati sevi apgādāt ar energoresursiem un ir atkarīga no to piegādēm.

ĪSUMĀ:

  • Atjaunojamo resursu lietošana nepieciešama vides saudzēšanas un enerģētiskās neatkarības dēļ
  • Eiropa 20% energoresursu importē no Krievijas
  • Latvijas energoresursiem ir sezonāls raksturs
  • Latvija sadarbojas ar citām valstīm enerģētikā

Svarīgākais iemesls, kādēļ Eiropas Savienība (ES) jau pirms daudziem gadiem pieņēma lēmumu virzīties uz daudz lielāko atjaunojamo energoresursu īpatsvaru savā patēriņā, ir saistīts ar vidi.

Vide un enerģētika

Pašlaik fosilie energoresursi – nafta un tās produkti, ogles, gāze – rada pamatīgu gaisa piesārņojumu, kas savukārt izraisa arvien lielākas klimata izmaiņas. To var mēģināt apturēt, tikai samazinot siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešus atmosfērā. ES izvirzītais mērķis ir līdz 2020.gadam samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijas par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, bet līdz 2030.gadam jau par 40%.

Tomēr ir arī otrs iemesls, par kuru domā Eiropā, un tā ir jau pieminētā energoatkarība. 2016.gadā ES energoatkarības indekss bija 53,6%. Tas nozīmē, ka lielāko daļu no Eiropā tālāk izmantotajiem energoresursiem piegādā no valstīm, kuras neietilpst ES.

Enerģētiskā atkarība

No vienas puses – kas gan tur slikts? Pasaulē tirgojas ar ļoti dažādām precēm un pakalpojumiem, tostarp ar energoresursiem, un viss nav jācenšas saražot pašam, ja to izdevīgāk ir iegādāties no kāda cita. Tomēr ir arī medaļas otra puse. Energoresursi ir stratēģiska prece. Ja to piegādes tiek pārtrauktas, tad apstājas elektroenerģijas un siltuma ražošana.

Tas nozīmē, ka mājokļos izdziest spuldzītes un datoru ekrāni, atdziest centralizētās siltumapgādes sistēmas, apstājas daudzas ražotnes. Vēl būtiskāk – teju visi procesi, sākot ar valstu iekšējo un ārējo drošību un beidzot ar pilsētu transporta plūsmu, tiek vadīti ar informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām, kurām arī ir nepieciešama elektrība.

To, ka energoresursi var tikt izmantoti arī politiskiem mērķiem, labi parāda Krievijas un Ukrainas attiecību vēsture. Arī Eiropas Komisija (EK) pirms dažiem gadiem pārmeta  Krievijas gāzes koncernam "Gazprom" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos.

Eiropa 20% energoresursu importē no Krievijas

EK konstatēja, ka  Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā "Gazprom" īsteno vispārēju ļaunprātīgas izmantošanas stratēģiju. „Gazprom” solījās laboties, līgumos vairs neiekļaut brīvu konkurenci kropļojošas prasības, un konflikts norima.

Taču būsim godīgi, kāds gan varētu būt risinājums? Jā, EK var piemērot „Gazprom” soda naudu vai kādas citas sankcijas, taču pateikt, ka vairs nepirks Krievijas gāzi – nevar. Tik apjomīgas gāzes piegādes no kāda cita piegādātāja pašlaik gluži vienkārši nav iespējamas, un Eiropa gluži kā tāds narkomāns atrodas uz atkarības „adatas”.

No kurienes tad Eiropa importē energoresursus? Lielākajā daļā šo valstu ir daļēji vai pilnīgi autoritāri režīmi, tādēļ bažas par Eiropas energoatkarību ir diezgan pamatotas. Lielākais piegādātājs ir Krievija, kura Eiropai piegādā vairāk nekā 20% no importētajiem energoresursiem. Krievija ir gan lielākais naftas, gan ogļu, gan gāzes piegādātājs Eiropai.


Latvijas situācija energoatkarības ziņā ir labāka nekā ES vidēji, bet arī mums līdz pilnībai ir tālu. Pēc „Eurostat” aplēsēm Latvijas energoatkarības koeficients 2016.gadā bija 47,2%. 2016.gadā Latvija importēja energoproduktus 3,9 miljonu tonnu naftas ekvivalenta (TOE) apmērā. Lielākā daļa no tā – 2,4 miljoni TOE – bija naftas produkti, bet ar 925 tūkstošiem TOE sekoja dabasgāze.

Ar Latvijas energoresursiem pašiem nepietiek

Latvija pati no enerģijas ražošanā izmantojamiem resursiem plaši ražo dažādus koksnes izstrādājumus – briketes, šķeldu, malku u.c. -, kā arī iegūst elektroenerģiju, izmantojot savus ūdens resursus.

Tomēr Latvijas gadījumā elektroenerģijas ražošanā no pašu resursiem ir izteikti sezonāls raksturs. Palu laikā lauvas tiesa elektroenerģijas tiek saražota hidroelektrostacijās (HES), taču tad, kad ūdens līmenis upēs nav augsts, samazinās arī elektrības plūsma no HES.

Savukārt koksni izmantojošās Latvijas koģenerācijas stacijas pamatā nodarbojas ar siltuma ražošanu apkurei un elektroenerģijas ražošana ir tikai blakusprodukts. Tādēļ vasarā elektrības ražošana no vietējiem resursiem Latvijā ievērojami krītas

Turklāt jāatceras, ka Latvijas koģenerācijas stacijas lauvas tiesu no siltuma un elektroenerģijas saražo no tās pašas importētās dabasgāzes.

Latvija nav pamesta viena

Nevajadzētu gan arī domāt, ka Latvija elektrības apgādes jomā ir pamesta viena. Jau vairākus gadus Latvija piedalās elektrības biržā „Nord Pool”, kurā gan pārdod, gan pērk elektroenerģiju no citām Baltijas un Skandināvijas valstīm.

Situāciju atvieglo arī jaunie elektrības kabeļi starp Igauniju un Somiju, kā arī Lietuvu un Zviedriju. Tā pamazām Baltija, kas enerģētikā savulaik bija „saslēgta” ar bijušo PSRS teritoriju, tagad lēnām pārorientējas uz Eiropas valstīm.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti