Skaitļi un fakti: Eiropa palielinās augstskolu absolventu skaitu

Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība vēlas, lai inovācijām katrā valstī  tiktu novirzīti vismaz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tam ir nepieciešams kāds svarīgs priekšnoteikums – atbilstoši izglītoti cilvēki. Ja ar uzstādītā mērķa realizāciju – 3% no IKP –  īpaši nesekmējas, tad ar izglītotu cilvēku „ražošanu” situācija ir pavisam cita.

Skaitļi un fakti: Eiropa palielinās augstskolu absolventu skaituInguna Ukenābele

    Eiropas 2020. gada stratēģijā noteiktais mērķis, lai vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem ar pabeigtu augstāko izglītību varētu lepoties vismaz 40%, ir sasniegts jau pērn. 2018. gadā pabeigta augstākā izglītība bija 40,7% eiropiešu vecumā no 30 līdz 34 gadiem, ar sajūsmu tieši pirms mēneša pavēstīja Eiropas statistikas birojs „Eurostat”.

    Taču jautājums ir arī par to, kādās jomās izglītība ir iegūta un kā tā tiek lietota, lai virzītos uz nedaudz iestrēgušā inovāciju mērķa sasniegšanu.

    Ar izglītību viss kārtībā

    Statistikas dati liecina, ka pērn 16 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir sasniegušas vai pārsniegušas 2020. gada stratēģijā nosprausto mērķi par cilvēku īpatsvaru ar pabeigtu augstāko izglītību. Starp tām ir arī visas Baltijas valstis. Tostarp Lietuva ir tikusi pie visaugstākā rādītāja ES – mūsu dienvidu kaimiņvalstī pērn pabeigta augstākā izglītība bija 57,6% cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem. Igaunijā šis īpatsvars bija 47,2%, bet Latvijā – 42,7%.

    Savukārt saraksta beigu galā nonākusi Rumānija un Itālija, kurā vienīgajās minētajā vecuma grupā pabeigta augstākā izglītība nav bijusi pat 30% iedzīvotāju.

    Veicies ir arī ar otra svarīga izglītības parametra sasniegšanu – samazināt to jauniešu skaitu, kuri pēc vidusskolas pabeigšanas tā arī nepievēršas tālākām mācībām un paliek gan bez augstākās izglītības, gan bez aroda. Pērn šādu jauniešu skaits vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem ES ir samazinājies līdz 10,6%. Ņemot vērā, ka 2020. gadam nospraustais mērķis ir 10%, līdz tā sasniegšanai daudz nav palicis.

    Latvijā tādu jauniešu skaits, kuri pēc vidusskolas pabeigšanas nav turpinājuši nekāda veida mācības, pērn samazinājās līdz 8,3%. Vienīgā Baltijas valsts, kur šis īpatsvars nav noslīdējis zem 10% robežas, ir Igaunija, kur pērn mācības pēc vidusskolas pārtraukuši 11,3% jauniešu.

    Inovāciju radītājus grib labākus

    Vienlaikus tikai augstākā izglītība joprojām negarantē to, ka valsts kļūs inovatīvāka, radīs vairāk jaunu produktu un risinās visai pasaulei sāpīgas problēmas.

    Tieši tādēļ pēdējā laikā daudz uzmanības tiek pievērsts tam, cik daudzi apgūst inženierzinātnes, dabas zinības, matemātiku un informācijas tehnoloģijas. Nevajadzētu gan noniecināt citas izglītības jomas, tomēr mūsdienās tieši minētajos sektoros tiek gatavoti speciālisti, uz kuru prātiem cer gan uzņēmumi, gan valstis, lai nodrošinātu ekonomisko izrāvienu vai arī tiktu galā ar sarežģītām problēmām.

    Eiropā dominējošās joprojām ir sociālās zinības, komerczinības un jurisprudence.

    Ar grādu tieši šajās zinībās Eiropā ik gadu studijas beidz vairāk nekā 30% absolventu. Arī Latvijā gadu no gada lielākie konkursi ir tieši šajās augstskolu fakultātēs. Inženierzinībās, ražošanā un būvniecībā grādu ik gadu saņem ap 15% ES absolventu, bet vēl 11% beidz studijas dabaszinībās, matemātikā un informācijas un komunikāciju tehnoloģijās.

    Interesanti ir tas, ka starptautiskajā klasifikācijā kā svarīgas inovācijām un digitalizācijas produktiem tiek pieskaitītas arī virkne radošo profesiju, tostarp dizaineri, žurnālisti un informācijas speciālisti, kuriem jārada daudziem produktiem vai nu pievilcīgs izskats vai saturs. Apkopojot visus šos studiju virzienus, redzams, ka studiju beidzēju skaits dažādās valstīs atšķiras diezgan būtiski.

    Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotie dati par studiju beidzējiem 2016. gadā liecina, ka izceļas Vācija un Dienvidkoreja, kur inženierzinībās, dabas zinībās, matemātikā, informācijas tehnoloģijās un ar inovācijām un digitalizāciju saistītajās radošajās profesijās grādu ieguva ap 40% no visiem augstskolu beidzējiem.

    Latvijā situācija atšķiras. Inženierzinībās, rūpniecībā un celtniecībā Latvijā diplomu, pēc OECD datiem, saņēma 12,6% augstskolu beidzēji. Taču dabas zinībās un matemātikā augstskolas  absolvēja vien 3,1% no beidzējiem. Tas ir trīs reizes mazāk nekā Vācijā, četras reizes mazāk nekā Lielbritānijā, kā arī divas reizes mazāk nekā Igaunijā. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijās absolventu skaits Latvijā ir pieaudzis līdz teju 5%. Kopumā inovācijām un digitalizācijai svarīgajās profesijās, pēc OECD aplēsēm, Latvijā 2016. gadā grādu ieguvuši 27% no augstskolu beidzējiem.

    Šajā ziņā mēs atpaliekam ne tikai no Vācijas un Dienvidkorejas, bet arī no Igaunijas un nedaudz no Lietuvas. Taču aiz mums ir virkne valstu, ieskaitot pat tādus smagsvarus kā ASV. Vienlaikus aktuāls jautājums joprojām ir, cik inovatīvi būs jaunie profesionāļi?

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti