Eiro fokusā

Saeima atļauj NEPLP bloķēt valsts drošībai bīstamas tīmekļa vietnes

Eiro fokusā

Tuvākajos mēnešos Latvijā inflācijas sabremzēšanās nav gaidāma

Sankciju dēļ kokapstrādes nozare zaudēs lēto koksni no Krievijas un Baltkrievijas

Sankciju dēļ kokapstrādes nozare zaudēs lētās izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas

Eiropas Savienības (ES) un citu valstu sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs arī Latvijas kokrūpniecības nozari. No abām kaimiņvalstīm Latvija importēja galvenokārt koksnes izejvielas – dēļus, malku, kokskaidu plātnes un šķeldu, arī papīru un kartonu. Tā liecina Zemkopības ministrijas dati. Savukārt Latvija uz Krieviju un Baltkrieviju eksportēja papīru, kartonu un tā izstrādājumus, arī mēbeles. Kā tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs kokrūpniecības nozari? 

"Mēs negribam vairs iegādāties Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktus, jo mēs uzskatām, ka mēs vienkārši nedrīkstam piedalīties pat netiešā veidā šajā kara finansēšanā," tā par Krievijas iebrukumu Ukrainā saka Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš stāsta, ka importa apjomi no Krievijas un Baltkrievijas uz Latviju līdz šim bija lieli –  1,1 miljons kubikmetru dēļu.

"Ja mēs raugāmies uz Baltijas valstīm kopumā, tad izejvielu iegāde no Baltkrievijas un Krievijas bija ļoti nozīmīga. Kopumā mēs, visas trīs Baltijas valstis, iegādājāmies šajās valstīs trīs miljonus kubikmetru skujkoku dēļu, arī diezgan lielu apjomu MDF [plātņu], kas ir vajadzīgs mēbeļu rūpniecībai, iegādājāmies skujkoku saplāksni, kas ir vajadzīgs būvniecībai, un citus koksnes izejvielu produktus.

Kompensēt to apjomu un to konkrēto produktu veidu, ko mēs pamatā pirkām Krievijā, Baltkrievijā, – īsti es neredzu citu valsti, kur mēs to varētu izdarīt.

Jo Krievijas un Baltkrievijas meža nozares nebija tajā pašā attīstības stāvoklī kā Baltijas valstu meža nozares, un mēs izmantojām iespēju iegādāties tādu maz apstrādātu produktu, kuram pievienojām vērtību savās valstīs. Ja mēs raugāmies uz citām Eiropas valstīm saprātīgā attālumā, viņas visas ir mūsu līmenī," norādīja Klauss.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja, ka karš Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) un citu valstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai kokrūpniecību ietekmēs mazāk nekā citas nozares, jo koksne ir vietējais resurss. Pērn Latvijas koksnes produktu eksporta vērtība sasniedza gandrīz četrus miljardus eiro, bet imports no Krievijas un Baltkrievijas naudas izteiksmē bija 300 miljoni eiro.

"Teiksim, no tādām tirdzniecības saitēm, es teiktu, ka drīzāk Krievijas tirgus ir farmācijai svarīgāks, metāla, mašīnbūves, elektroiekārtu ražotājiem. Kokapstrādei kopumā tā ietekme būs specifiska uzņēmumu līmenī, ne tik daudz visai nozarei kopumā. Ir skaidrs, ka ne jau visi Latvijā pērk kokus no Baltkrievijas, Krievijas. Baltkrievijas tuvumā uzņēmumiem vairāk jādomā par vietējo resursu izmantošanu. Protams, būs lielāka konkurence par vietējo resursu, attiecīgi tas kļūs dārgāks. Bet, teiksim, no nozaru viedokļa kokrūpniecība nebūs tā, kas visvairāk sajutīs ES sankcijas.

Tomēr nozare vairāk ir balstīta vietējos resursos, tāpēc nav tā, ka kokapstrādes nozare ir atkarīga no Krievijas, Baltkrievijas kokiem.

Kara ietekmi mēs pagaidām visvairāk jūtam caur inflāciju, un degvielas cenas ir primārās. Eiropas tirgos dabasgāzes cena ir gandrīz 10 reizes augstāka, nekā tā bija pēdējos piecos gados. Protams, ir vietas, arī Rīgā tai skaitā, kur līdz pat pusei varētu apkurināt ar vietējiem resursiem, pamatā ar šķeldu," teica Āboliņš.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Klauss vērtēja, ka kokapstrādes nozarē cenas celsies, un būs arī jāpārskata jau iepriekš noslēgtie līgumi.

"Nav jau tik vienkārši pateikt, piemēram, britu klientam, kurš strādājis divas desmitgades: "Piedod, mēs tev vairs neko nepiegādāsim, jo tas ir nepieciešams mūsu pašu valsts tālākai apstrādei". Ne velti iegādājāmies Krievijā, Baltkrievijā izejvielas, jo tās bija lētākas. Nemaz nerunājot, ka viss pārējais arī kļūst vājprātīgi dārgāks. Man liekas, nevienam nav jāstāsta, kas šobrīd notiek benzīntankos ar benzīna un dīzeļdegvielas cenām. Un jāatzīmē, ka mums jau ir vēl risks priekšā, proti, industriālā degviela ir dīzelis. Pārejot uz vasaras dīzeli, ir tas zaļais piejaukums. Daži eiro centi vienkārši nāks klāt tikai tāpēc, ka būs zaļais piejaukums un tas arī ir jāieceno visā šajā plūsmā. Ja mēs nemācēsim atrast, kā to iecenot, tad meža īpašniekam būs baļķis, zāģētava to gribēs pirkt, bet nebūs pa vidu, kas pārvadā. Bet tas nenozīmē, ka mēs žēlojamies un uzskatām, ka Latvijai būtu jāveido kaut kādas īpašas attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tikai ekonomiski mums būtu mazāki zaudējumi. Tieši otrādi – nē, šī cena mums ir jāmaksā. Ukrainas neatkarība ir svarīga, mums ir svarīgs miers šajā reģionā un visas tās neērtības, izaicinājumi, kas mums ir, tas ir pupu mizas pret to, ko mēs varam zaudēt, ja mēs attiecīgi nerīkosimies un nebūsim solidāri ar Ukrainu," teica Klauss.

ES un citu valstu sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, nenoliedzami, ietekmēs arī citas ekonomikas nozares. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt