Tiesa, lai neradītu zaudējumus telekomunikāciju uzņēmumiem, tiks lemts vēl par atsevišķiem ierobežojumiem sakaru izmantošanā ārvalstīs.
Vēl pirms dažiem gadiem dažas minūtes mobilā interneta lietošanas citās Eiropas valstīs patērētājam varēja izmaksāt pat dažus simtus eiro, bet jau šobrīd mobilo sakaru viesabonēšanas cenas ir samazinājušās par vairāk nekā 90%, un vēl pēc diviem gadiem tās tiks atceltas vispār.
Lai gan ne par visiem jautājumiem ir panākta vienošanās, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka svarīgākais ir tas, ka industrija tikusi pamudināta meklēt risinājumus.
„No politiskā viedokļa tā vēlme ir vienkārša – likvidēt tarifus, atvērt vienotu, kopīgu tirgu. Protams, tur ir ļoti daudz praktisku šķēršļu, bet, ja politiķi nebūtu uzturējuši spiedienu uz to, kas ir jāizdara, tad operatori paši par šādu lietu nekad nebūtu vienojušies (..),” teica Kariņš.
Viņš norādīja, ka Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam vēl jāpanāk, lai samazinātos cenas, ko mobilo telekomunikāciju operatori maksā ārvalstu partneriem par klientu apkalpošanu jeb vairumtirdzniecības tarifi. Ja to neizdarītu, tad Latvijas operatoriem atkal nāktos celt pakalpojumu cenas. Vietējiem klientiem būtu jāmaksā arī daļa no rēķina tiem lietotājiem, kuri izmanto pakalpojumus ārzemēs, kur sarunu maksa ir augstāka nekā mūsu valstī.
Lai pasargātu operatoru intereses un novērstu iespēju, ka patērētāji varētu pieejamos ieguvumus no viesabonēšanas izmantot ļaunprātīgi, tomēr ir plānots pieļaut zināmus ierobežojumus viesabonēšanas izmantošanai – piemēram, maksimālo sarunas minūšu vai pārraidāmā datu apjoma limitus.
„Tur būs plaša spektra kritēriji: tur būs attiecīgi dienu skaits, minūšu skaits – kā tas attieksies konkrētajā brīdī, kad dalībvalsts iedzīvotājs brauc uz citu valsti,” norāda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.
Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieks, Tirgus analīzes nodaļas vadītājs Andrejs Dombrovskis prognozē, ka industrija, visticamāk, spēs pielāgoties paredzamajām pārmaiņām.
„Šis būs jau ceturtais aplis, kad notiek viesabonēšanas regulēšana Eiropas Savienībā (ES). Ja mēs paskatāmies vēsturiski, tad tas, ko mēs redzam, ir tas, ka, samazinoties cenām, parādās citādi biznesa modeļi. Operatori piedāvā pakalpojumus uz citiem nosacījumiem (..),” saka Dombrovskis.
No industrijas uzņēmumiem gan līdzšinējie vērtējumi par jaunā regulējuma ietekmi uz nozari ir bijuši piesardzīgi. Ņemot vērā ieņēmumu kritumu, ir pamats bažām par to, kā regulējums ietekmēs nozari, tomēr vienlaikus ir pāragri prognozēt, vai viesabonēšanas likvidēšana Eiropā veicinās vietējo tarifu kāpumu.
