Salacgrīvas osta ziedu laikus piedzīvoja aizvadītā gadsimta 60.gados, kad tika izbūvēti moli un attīstījās zvejniecība. Taču laika gaitā par ostas galveno balstu ir kļuvusi tirdzniecība. „Mūsu terminālam iet cauri kokmateriāli, šķelda, mums aiz muguras ir kūdra un keramzīds, kas iet uz Igauniju,” stāsta “Salacgrīvas Nord Termināla” valdes loceklis Andris Bērziņš.
Lai nodrošinātu kravu apriti, uzņēmēji arī paši iegulda investīcijas ostas teritorijas attīstībā, pēdējos gados iegādāta gan jauna kraušanas tehnika, gan arī izbūvētas jaunas krautuves. Taču, lai pienesums būtu vēl lielāks, nepieciešams attīstīt arī kopējo ostas infrastruktūru. „Vēlams būtu attīstīties uz jūras pusi un attīstīt teritorijas, lai varētu piesaistīt vairāk klientus, tas arī veidotu lielāku ostas apgrozījumu,” saka Bērziņš.
Salacgrīvas ostas kapteinis Normunds Tiesnesis stāsta, ka pašlaik sāpīgākais jautājums ir ostas dziļums, jo teju visus nopelnītos līdzekļus nākas atvēlēt, lai reizi trijos gados ostu padziļinātu. Tas kavē ostas kopējo attīstību. „Vēl laukumi būtu klāt, būtu moli, vēl padziļināšanu varētu uztaisīt, vēl kādu piestātni, ja būtu interese kādam būvēt ražotni. Tīri uz malku un kokmateriālu mēs to visu nevaram uzbūvēt,” skaidro Tiesnesis.
Lai nākotnē osta attīstītos, svarīgākais ir sakārtot Ziemeļu un Dienvidu molus, jo tie nav rekonstruēti kopš uzcelšanas 60.gados. „Tie ir savu laiku nokalpojuši un netur sanešu plūsmu. Aizsērē kanāls biežāk, mēs varētu reizi piecos gados tīrīt, tagad jātīra reizi trijos gados,” stāsta Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais.
Pašlaik Salacgrīvas osta gadā apkalpo aptuveni 110 lielizmēra kravas kuģus. Salacgrīvas ostas pārvaldes pārraudzībā ir arī Kuivižu jahtu osta, kuras attīstībai veiksmīgi izdevies piesaistīt gan valsts, gan privātos līdzekļus.
