Panorāma

Panorāma

Panorāma

Mākslas akadēmijā – 80. karnevāls

Lieta pret K. Lipmanu un «Grindex» akcijām tiesā

Sākas «Grindeks» akciju tiesas prāva; akcionāri apmainās asām replikām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 15. februārī, sāka skatīt zāļu ražotāja “Grindeks” mazākuma akcionāra prasību pret uzņēmuma lielāko akcionāru Kirovu Lipmanu par faktu, ka par uzņēmuma akcijām netika izteikta obligātā akciju atpirkšana. Ar šādu pašu prasību tiesā vērsusies arī valsts, un iespējamais zaudējumu aprēķins varētu sasniegt divus miljonus eiro. Tikmēr pirmais akcionārs, kurš iesūdzējis lielāko akciju turētāju, atzīst, ka prasītāju rindās varētu būt pat simti mazo akcionāru. Taču viņi baidās tiesāties.

Farmācijas milža “Grindeks” padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Lipmans ceturtdien tiesā ir atbildētājs par astoņus gadus seniem notikumiem. Pirms četriem gadiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatēja, ka jau 2010. gadā Lipmanu ģimene kļuvusi par “Grindeks” vairākuma akcionāru un nav pildījusi Finanšu instrumentu tirgus likumu par obligāto akciju atpirkšanu.

Viņiem uzlika par pienākumu šo piedāvājumu izteikt. Lipmani to pārsūdzēja, bet visās tiesu instancēs zaudēja.

Pirms galīgā tiesas sprieduma viņi nelielu akciju daļu pārdeva un juridiski vairs nebija 50% akciju turētāji.

SIA "Shares invest" pārstāvis Uğis Rengarts norāda, ka šie apstākļi varētu liecināt par to, ka Lipmanu ģimene apzināti ir rīkojusies negodprātīgi, lai izvairītos no obligātās akciju atpirkšanas par sev neizdevīgu cenu.

Tobrīd “Grindeks” akciju cena finanšu tirgos vidēji bija seši eiro par akciju. Lipmaniem tās būtu bijis jāatpērk par 12,51 eiro. Līdz ar to visiem, kas pārdeva savas akcijas par zemāku summu, ir radīti zaudējumi.

Mazākuma akcionārs Jānis Meijubers pauž, ka FKTK savus pienākumus nepilda. Viņaprāt, likumā ir skaidri teikts, ka valsts uzņemas atbildību par to, ka akcijas tiek pirktas no mazākuma akcionāriem. Meijubers norāda, ka Lipmanu ģimene ilgstoši ir pārkāpusi likumu un FKTK atkārtoti to bija konstatējusi. Tomēr par spīti tam, komisija sacījusi, ka vairs nevar uzlikt par pienākumu atpirkt akcijas, jo trūkumi ir novērsti. Šāda rīcība, Meijubera ieskatā, neatbilst arī Eiropas Savienības regulām.

Šajā sēdē FKTK pārstāvji bija pieaicināti kā trešā persona. Vēl viens mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs vēlas piedzīt sev radītos zaudējumus. Viņš atzīst, ka daži akcionāri baidās prasīt zaudējuma atlīdzību, ja ir noticis likuma pārkāpums.

Lipmana pārstāvis tiesā Mārtiņš Krieķis gan pauž, ka mazākuma akcionāru prasība ir nepamatota un nav skaidrs, par kādiem zaudējumiem viņi runā.

Viņaprāt, tiesas process ir stāsts par to, kā cilvēki cenšas izmantot iespēju netaisni iedzīvoties, jo nav skaidrs, ko tad mazākuma akcionāri ir darījuši, ka viņiem ir radušies milzu zaudējumi. Vēl kritiskāk viņš vērtē valsts pozīciju, kas akcijas atsavināja par mazāku naudu, nekā tās tajā pašā dienā tirgoja biržā.

Tiesas sēde pēc Lipmana advokātu lūguma notika aiz slēgtām durvīm, jo lietā ir atsauce uz materiāliem, kas iepriekš skatīti slēgtā tiesas sēdē.

Informācija uzņēmuma mājaslapā liecina, ka patlaban farmācijas milža “Grindeks” padomes priekšsēdētājam Kirovam Lipmanam pieder 33,29% akciju, Annai Lipmanei – 16,65% un kopā tas veido 49,94% akciju. 

Paredzams, ka septembrī tiesai būs jāskata identiska prasība. Šajā gadījumā tiesā ir vērsusies valsts un prasība sasniedz vairākus miljonus eiro.

KONTEKSTS:

Latvijas valstij pieder 219 800 akcijas farmācijas uzņēmumā „Grindeks”, kas ir aptuveni 2,3% no kompānijas kapitāla. Akcijas nodotas apsaimniekošanā Privatizācijas aģentūrā. 26.septembrī valdība nolēma šīs akcijas pārdot izsolē, kas notiks 8.novembrī. Noteiktā minimālā cena ir 3,78 eiro par akciju, un par visu valstij piederošo paketi var iegūt vismaz 830 800 eiro.

Bet saskaņā ar Finanšu instrumentu likumu „Grindeks” vairākuma akcionāriem – Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam - pirms dažiem gadiem bija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem par vienas akcijas bilances vērtību, kura saskaņā ar 2014.gada bilanci sasniedza 11,31 eiro. Taču tas nenotika, un pārkāpumu atzina gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan Augstākā tiesa.

Ja toreiz Lipmana ģimene pildītu likuma prasības, valsts, piekrītot akciju pārdošanai, varētu iegūt 2,486 miljonus eiro jeb par 1,65 miljoniem eiro vairāk nekā minimālais ieguvums izsolē.

FKTK atzina, ka mazākuma akcionāriem ir tiesības piedzīt zaudējumus caur tiesu.

Arī valsts ir iespējamo zaudētāju vidū līdz ar Lipmanu ģimenes neizteikto obligāto atpirkuma piedāvājumu. 2016. gadā valsts iespējamie zaudējumi bija lēsti 1,65 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti