Izvairīties ar tiesu darbiem ar „Latvijas gāzes” akcionāriem, bet nodrošināt, lai dabasgāzes tirgus pārskatāmā nākotnē tomēr tiktu atvērtus - šādus mērķus, strādājot pie Enerģētikas likuma grozījumiem, sev ir izvirzījuši likumdevēji.
Gan politiķi, gan enerģētikas nozares eksperti uzsver - Latvijas gāzes akcionāri labi apzinās, ka tirgus tiks atvērts un ar to rēķinās, bet domstarpības ir par veidu, un laiku, kā tas tiks darīts.
No enerģētikas likuma grozījumiem jūtīgākais jautājums ir par to, kā no uzņēmuma „Latvijas gāze” tiks nodalīti „Sadales tīkli”. Kā arī pārejas noteikumi, kuri vairākus no liberalizācijas nosacījumiem paredz ieviest tikai tad, kad Latvijas dabasgāzes sistēma būs tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts, atskaitot Baltijas valstu un Somijas, sistēmu, vai arī kad dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņā būs mazāka par 75%.
Enerģētikas likumi tiek asi kritizēti, jo tiek uzskatīts, ka Latvijas nevēlēšanās nosaukt konkrētu faktiskās liberalizācijas datumu var atbaidīt potenciālos investorus, un tādējādi tiek mazinātas valsts piesaistīt konkurējošas dabasgāzes piegādes.
Savukārt likumprojekta autori ir pārliecināti, ka piesardzīga pieeja ir nepieciešama, lai novērstu iespējamos konfliktus ar „Latvijas gāzes” akcionāriem un arī nodrošinātu prognozējamas cenas patērētājiem.
