Vairāki no iesaistītajiem ekspertiem arī ir pauduši, ka viedoklim par to, ka projekts var izrādīties nepietiekami ekonomiski pamatots, šobrīd nav pamata.
Par spīti tam, ka sabiedrībā izskanējušas bažas par Satiksmes ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība) izteikumiem, ka bez Eiropas Savienības atbalsta “Rail Baltica” projektam varētu pietrūkt ekonomiskā pamatojuma, šādas bažas ir pārspīlējums, jo ministrs, gan ministrija ir aktīvi ieinteresēti projekta tālākajā virzībā, uzsvērusi ministrija, ziņojot par projekta šī brīža virzību.
Gan ministrijas pārstāvji, gan arī par projektu atbildīgā uzņēmuma “RB Rail” vadītāja Baiba Rubesa uzsvēra, ka šobrīd ir pāragri spriest par konkrētu projekta ekonomisko atdevi, tomēr ir skaidrs, ka tam būs liela nozīme ekonomiskās integrācijas veicināšanā Eiropas valstīs.
Savukārt satiksmes eksperts Tālis Linkaits pievērš uzmanību tam, ka projekts kļūs arī par pamatu reģionu un lielo pilsētu sacensībai par lielāka ekonomikas potenciāla piesaisti.
“Rail Baltica” ir arī metropoļu sacensība, sacensība par to, kuram būs lielāks iedzīvotāju skaits, lielākas iespējas piesaistīt kvalificētus darbiniekus, vairāk studentus un attiecīgi veicināt izaugsmi savā areālā, pauda Linkaitis.
“Un ir Helsinku aprēķini par to, kā būtu, ja savienojums starp Helsinkiem un Tallinu būtu daudz ātrāks – viņi tātad skatās, ka no 1,7 miljoniem iedzīvotāju viņi varētu sasniegt 4,7 miljonus kopējā areālā,” sacīja Linkaits.
Savukārt kā vienu no iespējamajiem riskiem projekta laicīgai īstenošanai un izmaksām Baiba Rubesa minēja iespēju, ka starp projekta dalībniekiem parādīsies domstarpības un neizdosies strādāt pietiekami saskaņoti.
“No trīs akcionāriem vismaz viens akcionārs domā, ka viņu valstī notiek tikai pēc viņu nosacījumiem… un tā nav Latvija. Līdz ar to – ir vēl, par ko runāt, pie kā strādāt,” atzina Rubesa.
“Bet jums ir pilnīga taisnība – izdomāt, kā tikt uz priekšu, un pie tā katrā ziņā mana sīkā, bet dinamiskā komanda strādā. Un, kur jums ir taisnība – ir jāatrod ceļš kā samazināt risku, ka nepagarinu visu procesu tādu muļķīgu jautājumu dēļ. Visiem vajadzētu būt tādiem pašiem nosacījumiem, profesionālai izskatīšanai, un, protams, būs tādi, kas iebildīs, bet kaut kur pa vidu jāatrod pareizais risinājums,” sacīja Rubesa.
No vairākiem nozares ekspertiem arī izskanēja viedoklis par to, ka plānoto dzelzceļa līniju nevajadzētu uzskatīt par konkurējošu ar jau esošo dzelzceļa tīklu un tai nevajadzētu negatīvi ietekmēt arī sadarbību transporta jomā ar kaimiņvalsti Krieviju, bet, gluži otrādi, veicināt to.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
