Panorāma

Rīgas mēra amatam virza Oļegu Burovu

Panorāma

Panorāma

Alum akcīzes nodokli nesamazinās

Saeimas komisija atbalsta akcīzes pazemināšanu stiprajam alkoholam, ne alum

Akcīzes nodokli stiprajam alkoholam samazinās, alum gan ne - par to ceturtdien, 27. jūnijā, vienojās Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāti, vēloties noturēt igauņu alkohola tūristu plūsmu arī pēc Igaunijas lēmuma pazemināt akcīzes nodokļa likmi savā teritorijā par 25% no 1. jūlija.

Latvijā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam tiks pazemināts par 15%. Šo likmi paredzēts noturēt no šī gada augusta līdz nākamā gada martam, kad akcīzes nodokli atkal paaugstinās.

Runājot par iemesliem, kāpēc līdzīgi nerīkojas attiecībā uz nodokli alum, budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars no apvienības „Attīstībai/Par!” atgādināja, ka alus Latvijā arī pēc igauņu lēmuma tik un tā paliks lētāks.

“Nelegālais tirgus alum vispār ir tuvu nullei. Šobrīd Latvija būtiski atbalsta savus mazos alus darītājus, piemērojot 50% atlaidi tiem alus darītājiem, kuri ražo līdz miljons litriem gadā un kas ir lielākā daļa - tur nav faktiski tikai trīs alus darītāji, tātad tie, kas ietilpst “Cido” grupā, “Cēsu alus” grupā un Tērvetes alus darītavā. Visi pārējie saņem šo 50% atlaidi akcīzei, kas ir ļoti iespaidīga akcīzes atlaide.

Mārtiņš Bondars: Par akcīzes nodokļa pazemināšanu alkoholamElla Semjonova

    Un tā būtība ir tāda, ka Latvijā politikas veidotāji vēlas redzēt sabiedrību, kur mazāk lieto alkoholu kopumā, ieskaitot alu,” norādīja Bondars.

    Akcīzes nodokļa likmi paredzēts noteikt 1564 eiro apmērā par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban likme ir 1840 eiro, bet no nākamā gada 1. marta par 100 litriem absolūtā spirta to plānots palielināt līdz 2025 eiro, informēja Saeimas Preses dienests.

    Bondars iepriekš atzīmēja, ka “šis pasākums plānots tikai kā īstermiņa risinājums. [..]  Šo soli speram tikai tāpēc, lai, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, stabilizētu un aizsargātu mūsu ekonomiku, valsts budžetu, komersantus”.

    SKDS pētījumā par Igaunijas iedzīvotāju paradumiem alkohola iegādei Latvijā secināts - lielai daļai igauņu tieši grādīgo dzērienu iegāde ir bijis galvenais iemesls pēdējā gada laikā apmeklēt Latviju. SKDS aptauja parāda arī to, ka alu igauņi iegādājas tikpat aktīvi kā stipro alkoholu.

    Saeimas komisija atbalsta akcīzes pazemināšanu stiprajam alkoholam, ne alumElla Semjonova

      „Tātad, cik daudz naudas kopumā statistiski vidēji Igaunijas iedzīvotāji, kuri Latvijā ir pirkuši alkoholiskos dzērienus, šeit pēdējā reizē atstājuši. Tā vidējā summa sanāca 136 eiro, respektīvi, uz vienu alkohola pircēju. Tālāk skatoties, cik reizes pēdējā gada laikā šis Igaunijas iedzīvotājs teica, ka viņš apmeklējis Latviju. Vidēji nonācām pie trīs reizēm, kas mums kopumā veido gandrīz 1 920 000 apmeklējumus. Sareizinot to alkohola iegādi, mēs nonākam pie gandrīz 125 miljoniem eiro, kas ir atstāti uz alkoholiskajiem dzērieniem,” komisijā stāstīja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, prezentējot martā veiktās aptaujas rezultātus.

      Tie ir nepārprotami: vairāk nekā puse Igaunijas iedzīvotāju, kas pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju, ieradušies, lai iegādātos alkoholiskos dzērienus. Taču līdz ar to pērk arī degvielu, pārtiku, cigaretes, pat būvmateriālus. Kopumā igauņi pēdējā gada laikā Latvijā atstājuši aptuveni 273 miljonus eiro.

      „Ja kaut kādā brīdī valsts – teiksim, Mārtiņš Bondars paņem no manis kaut kādu naudu, teiksim, 40 eiro un nodokļos es samaksāju 20 eiro, tad man atdod atpakaļ visādos pakalpojumos. Vai mēs kaut kādā brīdī esam palikuši bagātāki kolektīvi? Mēs neesam palikuši kolektīvi bagātāki īstenībā. Mēs tikai kaut kā pārdalām. Bet, ja mēs no kaimiņiem esam kaut ko dabūjuši nodokļu veidā, tad gan mēs laikam esam palikuši mazliet bagātāki, jo mums ir mazliet vairāk tās kopējās naudas,” norādīja Kaktiņš.

      SKDS datus Latvijas Alus darītāju savienība minēja kā galveno argumentu, lai vienlaikus ar akcīzes samazinājumu stiprajam alkoholam nodoklis tiktu samazināts arī alum no pašreizējiem 14,9 eiro līdz 12,5 eiro par 100 litriem alus.

      Tomēr Budžeta komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka Latvijas alus ražotāji jau pašlaik ir priviliģētā situācijā. Un pat pēc Igaunijā veiktās akcīzes samazināšanas Latvijā alum nodoklis joprojām būs zemāks. Turklāt mazajiem darītājiem tiek piemērotas nodokļu atlaides.  

      “Šeit tiek amortizēti tikai budžeta zaudējumi, kuri ir radušies ļoti straujas akcīzes celšanas rezultātā mūsu kaimiņos. Viss. Mēs nevēlamies, lai cilvēki dzertu vairāk. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un jāņem vērā, ja alu patērē 71% kopumā no Latvijas alkohola, tad akcīzes nodoklī tas ienes tikai 52,2 miljonus. Stiprais alkohols 157 miljonus ienes. Tā kā tā kā šos skaitļus arī nevajag aizmirst,” norādīja Bondars.

      Alus darītāji šādu lēmumu uzskata par diskriminējošu.

      “Nav saprotams, kādēļ viena alkoholisko dzērienu kategoriju tiek nostādīta priviliģētākā situācijā attiecībā pret citu. It sevišķi, ņemot vērā, ka alus izsenis tiek uzskatīts par tradicionālo nozari,” norādīja Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

      „Likmju starpībai ir jābūt pietiekoši motivējošai, lai Igaunijas iedzīvotāji brauktu uz šejieni pirkt. Ja tās būs vienlīdzīgas vai tikai nedaudz lielāk Igaunijā, tad uz cenu tas neatsauksies pietiekošā apjomā, lai Igaunijas iedzīvotāji būtu ieinteresēti uz šejieni braukt iegādāties šo produktu. Bez tam mums jāņem vērā, ka jau šobrīd likums paredz nodokļa likmes celšanu nākamajā gadā alum. Un mums šobrīd likme jau ir augstāka nekā Lietuvā. Nākamgad šī starpība ar Lietuvu vēl paaugstināsies, un mums ir jābaidās no tā, ka mēs neiegūstam līdzīgu pierobežas efektu attiecībā uz Lietuvu, ne tikai par Igauniju,” klāstīja Liniņš.

      Aptuveni 15% alus tiek pārdots pierobežas veikalos. Nozares pārstāvji bažījas, ka šī tirgus daļa tiks zaudēta, ja cenas starpība igauņiem vairs nebūs tik vilinoša.

      Kritizēja šo lēmumu arī “Saskaņas” deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

      „Ja šī valdības retorika ir par to, ka vajag atbalstīt vietējo ražotāju, - tas pirmkārt attiecas tieši uz alus ražotājiem, nevis uz stiprā alkohola ražotājiem. Līdz ar to šeit ir absolūta nekonsekvence, lai gan esmu pret šiem alkohola kariem kā tādiem, bet, ja valdība izvēlējās nodarboties ar šādiem kariem, nu tad būtu konsekventi to attiecināt ne tikai uz stipro alkoholu, bet uz arī uz alu,” pauda Dombrovskis.

      Budžeta komisija gan uzskatīja, ka alum akcīze nav jāmazina.

      Akcīzes nodokļa likuma grozījumi rosināti, jo izmaiņas kaimiņvalsts alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā, teikts likumprojekta anotācijā. Finanšu ministrija prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam piedāvāts samazināt vismaz par 15 procentiem. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro.

      Galīgajā lasījumā likuma grozījumus plānots pieņemt Saeimas ārkārtas sēdē 8. jūlijā.  

      KONTEKSTS:

      Saeimas deputāti sēdē pirms Jāņiem pēc garākām debatēm konceptuāli vienojās virzīt tālāk ieceri par 15% akcīzes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Likumprojekta skatīšana otrajā galīgajā lasījumā paredzēta tuvākajā parlamenta ārkārtas sēdē. 

      Šie likuma grozījumi virzīti pēc tam, kad Igaunijā nolemts no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Saistītie raksti
      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti