Panorāma

Lidlaukā “Spilve” raķešu artilērijas sistēma

Panorāma

Mediķiem dāvina 30 000 ziedu sirdi

Saeimā strīdi par mediķu un ierēdņu algām

Saeima konceptuāli atbalsta 2022.gada valsts budžeta projektu; debatēs strīdi par mediķu un ierēdņu algām

Saeima pirmdien pirmajā lasījumā atbalstīja 2022. gada valsts budžeta likuma projektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2022., 2023. un 2024. gadam un 12 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu. Debates par to ilga visu dienu. Galvenās viedokļu atšķirības bija par valsts parāda audzēšanu un mediķu algām, kuras opozīcijas deputāti rosinās celt straujāk. 

ĪSUMĀ:

  • Saeimā atbalsta 2022. gada budžetu 1. lasījumā.
  • Premjers debatēs uzsvēra budžets vērsts uz attīstību.
  • Koalīcijas deputāti norādīja, ka pieaugs algas vairākās nozarēs un citus ieguvumus.
  • Opozīcija kritizēja augsto budžeta deficītu proti, ieguvumi ir uz parāda rēķina.
  • Deputāti sola iesniegt priekšlikumus par straujāku algu pieaugumu mediķiem.
  • Opozīcija kritizēja arī valsts pārvaldes atalgojuma reformu, ka algas būtiski kāps augstākajām amatpersonām.
  • Priekšlikumus var iesniegt līdz 26. oktobra plkst.17; galīgo lasījumu plāno 15. novembrī.

Saeimā budžeta izskatīšanā - strīdi par mediķu un ierēdņu algāmJānis Kincis/Latvijas Radio

Nākamā gada un nākamo trīs gadu budžeta projekti sagatavoti laikā, kad Latvija ir trīs krīzēs, ko raisījusi Covid-19 izplatība, energoresursu cenu straujais kāpums, kā arī migrantu krīze uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Krīzes nāk un iet, bet ārkārtas lēmumos jābūt vienotiem, debatēs Saeimā uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Pēc viņa teiktā, krīzes veicina uzlabojumus un nepieciešamību pēc izmaiņām, savukārt vairāku līdzšinējo reformu rezultāts atspoguļojas ekonomikas izaugsmē un piesaistīto investīciju pieaugumā.

"Mēs turpinām ieguldīt veselības aprūpes sistēmā. Ar šo naudu, protams, ir vieglāk gādāt labākus pakalpojumus mūsu valsts iedzīvotājiem. Baltkrievijas robežkrīze mums parāda, cik izaicinājumiem bagātā vidē dzīvojam. Tai skaitā mēs izbūvēsim ārējo robežu. Enerģētikas krīze jāizmanto, lai vēl jo ātrāk veicinātu jaunus ieguldījumus elektrības ražošanā. Mums ir projekts ar Igauniju jūras vēja parkā. Vienlaikus mums ir jāpārvar pretestība pašvaldību līmenī pret jauniem sauszemes vēja parkiem," sacīja Kariņš.

Kariņš norādīja, ka ar budžetu valdība turpina reformas daudzās jomās, lai sasniegtu galveno mērķi – bieži piesaukto viedo reindustrializāciju.

"Iedomājamies, ka mēs esam kā zemnieks, kurš gatavo savu lauku. Tur ir ļoti lieli priekšdarbi, pirms pavasarī un vasarā parādās raža.

Un tas, ko mēs šobrīd darām, mēs sakārtojam vidi, sakārtojam lauku tā, lai mūsu ekonomika varētu vēl jo labāk atsperties un izaugt," izteicās Kariņš.

Nākamā gada budžetā solīts algu pieaugums mediķiem, pedagogiem, iekšlietu dienestu, sociālajiem darbiniekiem. Pašvaldībām būs iespējas aizņemties projektu īstenošanai, turpināsies arī vietējas nozīmes ceļu atjaunošana. Nākamgad paredzēti līdzekļu Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autoparka atjaunošanai. Nākamgad palielinās neapliekamo minimumu pensionāriem un strādājošajiem, pieaugs ģimenes valsts pabalsts. Veselības nozarei nākamā gada budžetā paredzēti apmēram 1,5 miljardi eiro, tai skaitā papildus ap 30 miljoniem eiro paredzēti onkoloģijas nozarei. Zinātnes jomas pamatbudžetā paredzēts agrāk nebijis finansējuma pieaugums – par 32%, Dziesmu un deju svētku sagatavošanai nākamgad paredzēti 4 miljoni eiro. 

"Un tas viss, ticiet vai ne, tiek panākts, nepalielinot nekādus nodokļus.

Un gluži otrādi. Teiksim tā, reto reizi ilgo gadu laikā ir samazināts viens nodoklis, piecu procentu PVN likme tiks piemērota drukātajai presei un grāmatām," sacīja deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija).

Savukārt opozīcijas deputāti norādīja, ka visi labumi ir uz parāda rēķina. Plānots, ka budžeta deficīts tuvosies 5%.

Tāpat opozīcijas pārstāvji norādīja, ka vairākās jomās naudas pieaugums tik un tā būs pārāk mazs, piemēram, mediķu algām. Šim mērķim budžetā plānoti 43 miljoni eiro, kas ir uz pusi mazāk, nekā prasījusi mediķu arodbiedrība.

"Algu pieaugumu solījām visi kopā šeit Saeimā 10% apmērā, kas realitātē ir pārvērtušies par 4,4%. Un tas viss ir šodien, kad mediķi mums ir it kā pirmajās līnijās, kad krīze ir tieši medicīnas jomā. Kāpēc viņus šodien mēs noliekam lūdzēja lomā?" debatēs sacīja deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

"Likšu varai atbildēt par saviem solījumiem. Iesniegšu priekšlikumus par mediķiem, jo, manuprāt, šajā situācijā vēl turpināt ņirgāties par mediķiem, tas ir apzināti programmēt mūsu valsti uz tālāku sabrukšanu," uzsvēra parlamentārietis Ivars Zariņš ("Saskaņa").

Opozīcijas deputāti bieži kritizēja arī valsts pārvaldes atalgojuma reformu. Plānots, ka nākamgad ministrijas un citas iestādes varēs celt algas saviem darbiniekiem, ja pašas resursos tam atradīs naudu. Savukārt 2023. gadā algas būtiski kāps augstākajām amatpersonām, piemēram, premjeram par 42%.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis sacīja: "Nozarē joprojām trūkst 300 ārstu un 8000 medmāsu. Budžeta projekts nākamajiem trīs gadiem skaidri saka: valdība neplāno palielināt ārstu skaitu. Turklāt ārstu darba samaksas pieaugums šajā budžeta projektā ir 5,4%, kamēr atalgojuma plānotais kāpums premjeram un Saeimas priekšsēdētājai – vairāk nekā 40%, bet ministriem – par trešdaļu vairāk. Komentāri lieki."

Saeima kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2022. gada valsts budžeta projektam noteica 26. oktobra pulksten 17.00, savukārt izskatīšana otrajā – galīgajā – lasījumā Saeimā plānota 15. novembrī.

KONTEKSTS:

Nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardi eiro. Tādējādi budžeta deficīts plānots 1,62 miljardi eiro jeb 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar valdības apstiprināto 2022. gada valsts budžeta projektu veselības nozare papildus saņems 130,5 miljonus eiro, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljonus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. 2022. gada valsts budžetu cer pieņemt līdz valsts svētkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt