Dot iespēju iedzīvotājiem saņemt elektroenerģiju par paredzamo elektrības tirgus cenu, kā arī iegūt laiku kvalitatīvāku sociālā atbalsta mehānismu izstrādei - ar šādu pamatojumu Saeimas deputāti ceturtdien pieņēma lēmumu nodot tālākai virzībai vērtētos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.
Grozījumi ir izpelnījušies pretrunīgu vērtējumu, jo to ierosinātāja, partija „Vienotība” neslēpa, ka tas ir politisks lēmums, kura mērķis ir samazināt neapmierinātību vēlētāju vidū, tomēr aplēsts, ka grozījumu rezultātā valsts budžets zaudēs vairākus desmitus miljonus latu. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica pirms balsojuma norādīja, ka grozījumu galvenais mērķis ir iesaldēt spēkā esošos elektrības tarifus:
„Likumprojekts, kas ir šodien mums darba kārtībā nodošanai komisijām, paredz noteikt, ka mājsaimniecību lietotāji ir tiesīgi saņemt elektroenerģiju atbilstoši tiem elektroenerģijas tarifiem, kādi ir spēkā šobrīd. Un ka šie tarifi tātad būs spēkā līdz 2015.gada 1.janvārim. Kā jau es minēju, likumprojekts ir sagatavots ar mērķi - plašāk informēt mājsaimniecības par paredzētajām izmaiņām pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas spēkā stāšanās, un tas dos iespēju arī valdībai ne tikai kvalitatīvi sagatavot sociālā atbalsta mehānismus, bet arī dos iespēju iedzīvotājiem savlaicīgi par tiem uzzināt.”
Papildus tam Saeima tālāk nolēmusi virzīt arī Zaļo un Zemnieku savienības ieteiktos grozījumus, kuri paredz arī pēc tirgus atvēršanas saglabāt regulētus tarifus mazturīgajiem un trūcīgajiem. Deputāte Dana Reizniece-Ozola norāda, ka šādi rīkojoties, Latvija nenonāks pretrunā ar Eiropas Savienības likumdošanu.
„Šis likumprojekts paredz trūcīgajiem un maznodrošinātajiem saglabāt regulētu tarifu arī brīdī, ja šis tirgus tiek pilnībā atvērts. Un pirmais, protams, ir jautājums: vai to drīkst darīt? Un atbilde ir, ka to drīkst darīt. Regulētas cenas līdz šim arī Latvijā ir atceltas pakāpeniski. Ja mēs atceramies, tad sākotnēji tas tika izdarīts juridiskajām personām - lielajiem elektroenerģijas lietotājiem, tikai vēlāk - visām pārējām juridiskajam personām. Līdzīgi šādu pieeju ir iespējams saglabāt arī mājsaimniecībām, definējot tā sauktos aizsargātos lietotājus jeb trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes,” skaidroja Reizniece-Ozola.
Elektrības tirgus dalībnieki gan neslēpj neapmierinātību ar Saeimas iecerēm, norādot, ka liberalizācijas atlikšana nekādā veidā nenovērsīs elektrības cenu kāpumu, jo kāpuma galvenais iemesls ir atteikšanās no subsīdijām. Savukārt DNB bankas analītiķis Pēteris Strautiņš politiķu lēmumu raksturo kā lielu muļķību.
„Nu tas tiešām ir viens no muļķīgākajiem lēmumiem Latvijas otrās neatkarības vēsturē par ekonomikas lietām. Skaidrs, ka tas neko īpašu neatrisina - turpināsies visu mājsaimniecību subsidēšana, tostarp arī vidusmēra mājsaimniecību subsidēšana. Un arī šī soļa rezultātā valsts budžetā būs krietni mazāk naudas. Ja būtu tirgus liberalizēts, mājsaimniecības vairs netiktu subsidētas, „Latvenergo” būtu lielāka peļņa, un šī nauda nonāktu valsts budžetā, no kura, protams, varētu kaut kādu naudu tērēt, lai palīdzētu tiem, kuriem patiešām šī nauda ir vajadzīga,” spriež Strautiņš.
Ekspertu negatīvu vērtējumu ir guvis arī fakts, ka, pieņemot lēmumu par elektrības tarifu iesaldēšanu, politiķi, ne vien risina sociālās problēmas uz energokompānijas „Latvenergo” budžeta rēķina, bet ir arī apgājuši Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru. Saskaņā ar šī brīža likumdošanu, tieši regulatoram ir jālemj par elektrības tarifiem.
