Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja, ka gāzes patēriņa samazināšanās ir laba ziņa Latvijas ekonomikai, un tas nozīmē, ka esam iemācījušies gan taupīt, gan aizstāt gāzi ar citiem energoresursiem.
"Ja mēs skatāmies, cik mums Inčukalnā šobrīd ir gāze – vairāk nekā puse no piepildījuma; ir labāk, nekā mēs gaidījām. Tādas bažas par enerģētisko nepietiekamību šajā ziemā, tie riski ir būtiski mazinājušies. Tā ir laba ziņa un savā ziņā arī pārsteigums, cik ātri mēs varam gan samazināt patēriņu, gan taupīt un vienkārši nelietojam. To mēs redzam, ka arī elektrības patēriņš šobrīd ir mazāks nekā pēdējos gados, ap 10% svārstās Latvijā. Gan arī izmantojot citus energoresursus, pārsvarā šķeldu apkurē, protams, arī saules enerģija un mikroģenerācija šinī laikā ir strauji auguši. Lai arī tie apjomi kopumā joprojām ir mazi, bet ļoti strauji augoši, kas kopā dod to gāzes patēriņa samazinājumu, kas mums ir vajadzīgs, lai šajā ziemā būtu pietiekami enerģijas," teica ekonomists.
Taupīt dabasgāzi lika arī augstās cenas, kas gan ir ļoti svārstīgas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons skaidroja, ka dabasgāzes cenas ietekmē arī līgumi, ko var noslēgt par fiksētu vai mainīgu cenu.
"Jau augustā mēs redzējām, ka dienas vidējā cena brīžiem pat bija pāri 300 eiro par MWh, tad attiecīgi šobrīd cenas ir nostabilizējušās ap 130, 140 eiro, un līdz ar to joprojām ir līgumi, kas bija spēkā tajā brīdī, kad cenas biržā bija tikai 200. Cena ir būtiskākais faktors, kas ietekmēs dabasgāzes patēriņu šajā gadā. No pārvades operatora "Conexus" mājaslapas redzami arī dati jau par pilniem 11 mēnešiem, samazinājums ir 36,1%. Pie tādām cenām kā šobrīd, var redzēt, ka daudzi lietotāji apsver iespēju atteikties no gāzes un pāriet uz citiem, pamatā siltuma iegūšanas veidiem. Siltumapgādē arī bija pieejams Eiropas fondu atbalsts, lai siltumapgādes uzņēmumi pārietu uz šķeldu, līdz ar to būs vairāk komersantu, kuriem būs pieejamas gan gāzes iekārtas, gan šķeldas iekārtas, viņi varēs labāk pieskaņoties mainīgajai cenu situācijai tirgū. Attiecībā uz lielajiem patērētājiem droši vien saglabāsies situācija, ka viņiem būs iespēja izmantot vairākas tehnoloģijas. Izvēle konkrētā brīdī atkarīga no konkrētā brīža cenas.
Ja vēlākā laikā gāzes cena būs zemāka, iespējams, patēriņš būs lielāks, bet noteikti ne tik liels, kā tas bija iepriekšējos dažus gadus," vērtēja SPRK izpilddirektors.
AS "Gaso" ir dabasgāzes sadales sistēmas operators. Uzņēmuma Tirgus darbības nodrošināšanas departamenta vadītājs Ainārs Meņģelsons vērtēja – lai arī gāzi Latvijā piegādā astoņi tirgotāji, par konkurenci starp viņiem runāt nevar. Bet gāze, lai arī mazākā apjomā, joprojām saglabās savu vietu energoapgādē.
"Ja ir vairāki piegādes avoti, tad no šiem vairākiem piegādes avotiem mums rodas konkurence. Bet, ja visi šie tirgotāji pērk gāzi no viena vai diviem avotiem, kas atrodas ārpus Latvijas, tad tā konkurence ir nosacīta. Gāzei arī ilgtermiņā būs stabila vieta energoapgādes procesā, jo īpaši tad, kad nepūš vējš, nav saules un nav pieejams ūdens, piemēram, ziemas laikā. Šķelda ir lielajās katlumājās, bet viņiem tas temperatūras režīms ir tāds, ka viņas var uzturēt siltuma temperatūras režīmu līdz kādiem mīnus 12 grādiem. Ja tā temperatūra ir zemāka, tad īstenībā nepieciešams papildus piekurināt ar gāzi. Pats svarīgākais tajā visā procesā ir energoresursu cenu stabilitāte nākotnē, nerunājot tikai par gāzi. Tas ir ļoti svarīgi tautsaimniecībai kopumā, un tad ir jāmeklē instrumenti, kādā veidā to nodrošināt," sacīja "Gaso" pārstāvis.
Bankas "Citadele" ekonomists vērtēja, ka gāzes patēriņš Latvijā samazināsies par apmēram 20%.
"Es domāju, ka par 20% patēriņš mazāks noteikti būs, bet tas atkarīgs no gāzes cenas, kas šobrīd ir ļoti augsta un tāpēc ir motivācija izmantot jebko citu.
Dažādas siltināšanas programmas veiksmīgi darbojas, un tas viss ietekmē, cik daudz, teiksim, mēs to gāzes patēriņu varam samazināt. Vidējā termiņā arī visi klimata zaļie mērķi, emisiju samazināšana, kas mums ir jāsasniedz, arī liks turpmāk mazināt gāzes patēriņu," teica Āboliņš.
Pasaulē dabasgāzes vietā kā perspektīvu zaļās enerģijas veidu sāk izmantot arī biometānu, ko var pievienot jau esošai sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūrai.
