Vaivods piekrīt, ka Latgalei ir raksturīgs liels bezdarbs un kvalitatīva darbaspēka trūkums vienlaikus. Viņa ieskatā, pašvaldībās jārada apstākļi, kur dzīvot kvalificētiem speciālistiem: „Tas viss ir šim jaunajam cilvēkam, kurš gribētu palikt Līvānos.”
Tāpēc būtiski esot runāt par speciālo ekonomisko zonu Latgalē, lai uzņēmējs spētu samaksāt atbilstošu atalgojumu. "Mums jārada iespējas gan darbaspēkam dzīvot labos apstākļos, gan saņemt labu darba algu," saka Vaivods.
Viņš arī norāda, ka mazajās zemnieku saimniecībās strādājošo skaits samazinājies par 30%: "Ko mēs piedāvājam šiem cilvēkiem? Neko. Viņi spiesti braukt uz Rīgu vai ārzemēm."
VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze uzsver, ka svarīgi domāt par augtas kvalitātes ražošanu, kas neprasa tik daudz darbaspēka, bet gan ļoti kvalificētu. Tas gan nozīmētu arī lielāku uzsvaru uz kvalitatīvu izglītību.
Ministrijas pārstāve pārliecināta, ka ar rīcības plānu Latgales attīstībai līdz 2017.gadam ir pietiekami, lai reģiona attīstība tiešām iezīmētos pozitīvāk, tajā iekļautas idejas, kas atspoguļo reālu uzņēmumu pieprasījumu, lai radītu darbavietas.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstījusi VARAM sagatavoto plānu Latgales reģiona izaugsmei, kas paredz radīt 818 jaunas darbvietas un piesaistīt privātās investīcijas 52,18 miljonu eiro apmērā. Joprojām gan neatbildēts jautājums, vai reģionā uzņēmējiem varētu tikt piešķirtas arī nodokļu atlaides.
