Starp kreditēšanu kavējošajiem faktoriem viņš minēja pirmskrīzes mantojumu, neziņu par turpmāko tautsaimniecības attīstību reģionā, kredītiestāžu piesardzību un stingrākas prasības pret kredītņēmējiem, kā arī dažādas likumdošanas iniciatīvas, kas ietekmē banku darbu, piemēram, grozījumi Maksātnespējas likumā. Mijiedarbojas gan kredītu pieprasījuma, gan piedāvājuma faktori, sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Viņš atzina, ka Latvijas kredītiestādes neizmantos visus līdzekļus, kas tām pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (TLTRO) programmā. Tas apstiprina bažas, ka kreditēšanu Latvijā kavē nevis naudas trūkums komercbankās, bet citi faktori.
Refinansēšanas operāciju otrā kārta notiks šomēnes. Sākotnējais vērtējums liecina, ka eirozonas komercbankām būs lielāka interese par TLTRO programmas otro izsoli, kas ir 400 miljardu vērtībā. Eirozonas kredītiestādēm par ļoti zemām procentu likmēm (0,15% gadā) ir pieejami līdz pat 400 miljardiem eiro uz četriem gadiem šajā gadā un vēl vairāk nākamajās TLTRO izsolēs.
Latvijas kredītiestādes var pretendēt aptuveni uz 560 miljoniem eiro, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka visa šī summas netiks paņemta. No 27 Latvijas kredītiestādēm pirmajā izsolē piedalījās piecas bankas.
TLTRO programmā nauda tiek piešķirta komercbankām astoņos posmos - šogad septembrī un decembrī, un pēc tam vēl sešas reizes ik ceturksni. Turklāt nākamajās izsolēs var piedalīties arī tās kredītiestādes, kas iepriekš nav piedalījušās.
