Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

ES līderi meklē sociālo problēmu risinājumus

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Nerūk parādi par saņemto siltumenerģiju

«Rīgas namu pārvaldnieks» apkures sezonas noslēgumā ceļ trauksmi par samilzušajiem parādiem

Noslēdzot apkures sezonu, "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) atkal aktualizē jautājumu par samilzušajiem parādiem par apkuri. Pērn uzņēmums sedza daļu no parādiem, lai varētu sākt apkures sezonu, taču šogad RNP šādu iespēju nebūšot.

«Rīgas namu pārvaldnieks» apkures sezonas noslēgumā ceļ trauksmi par samilzušajiem parādiemJānis Kincis

Pērn septembrī uzņēmums RNP izsūtīja vēstules apmēram 4000 dzīvokļu īpašnieku, aicinot apspriest siltumenerģijas parādu segšanu no savas mājas uzkrājuma fonda vai arī slēgt tiešos norēķinu līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātāju – uzņēmumu "Rīgas siltums". Vienlaikus pārvaldnieks brīdināja, ka, nenomaksājot iepriekšējās sezonas parādus, apkuri parādnieku mājās, iespējams, nepieslēgs. Pēc neilga laika RNP paziņoja, ka no ieņēmumiem un peļņas nomaksās 2,6 miljonus eiro par iepriekšējā sezonā saņemtajiem siltumenerģijas pakalpojumiem. Noslēdzot šo apkures sezonu, no šīs summas izdevies atgūt ap trešdaļu.

RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis uzsvēra – uzņēmums pērn strādāja ar zaudējumiem, tāpēc pirms nākamās apkures sezonas šos parādus nespēs segt.

""Rīgas namu pārvaldnieka" redzējumā – jāpārtrauc situācija, ka mājas atsevišķu nemaksātāju dēļ var palikt bez apkures.

Šim parādam nebūtu jābūt namu pārvaldnieka vai siltuma ražotāja problēmai. Tam būtu jābūt iestrādātam siltuma tarifā kā riska procentam, kas sedz šos bezcerīgos un hroniskos nemaksātājus.

Lai nebūtu situācijas, ka mājai izveidojas tādi parādi, ka nevar pieslēgt apkuri. Diemžēl kopš pagājušā gada nekas nav mainījies un mums rodas sajūta, ka problēma līdz nākamajai apkures sezonai, kad atkal aktualizēsies, tiek paslaucīta zem tepiķa," teica Neimanis.

Aizvadītajā sezonā parādi turpinājuši krāties, lai arī Covid-19 pandēmijas apstākļos par maksājumu kavējumiem soda naudu neaprēķināja. Apkures parādu problēma Rīgā ir sena, un kopējais parādu apjoms ir ap 14 miljoniem eiro. Liela daļa šīs summas ir tā saucamie bezcerīgie parādi, kas būtu norakstāmi, jo daļa klientu pieteikuši personīgo maksātnespēju, ir devušies uz ārzemēm vai miruši. No 3000  mājām, kuras saņem apkuri no "Rīgas siltuma", parāds nav 45 ēku iedzīvotājiem.

Risinājumus šīm problēmām jau gadiem meklē gan Saeimā, gan Ekonomikas ministrijā (EM).

Šogad pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas noteic, ka 5% no atgūtās summas ir prioritāri novirzāma prasījumiem par pārvaldījuma maksu, uzkrājumiem un komunālajiem parādiem, lai parādu apjoms nepieaugtu. Ārvalstīs noskatīti vēl kādi risinājumi parādu riska mazināšanai nākotnē, stāstīja EM Mājokļu departamenta vadītājs Mārtiņš Auders.

"Iepriekš daudz runāts par parādu segšanu piespiedu atsavināšanas gadījumā, kas ir izsoles, līdzīgam principam vajadzētu darboties arī tad, kad notiek brīvprātīga dzīvokļa pārdošana. Būtu jādomā par to, vai par iepriekšējā īpašnieka parādiem nebūtu jānosaka kāda atbildība dzīvokļa pircējam. Tas vēl nav uzrakstīts kā likumprojekts, bet noteikti šī gada laikā mēs par to runāsim. Skatoties ārvalstu likumus, tie ir tie galvenie elementi, kas nodrošina maksājumu plūsmu un neveidojas parādi par visiem pakalpojumiem," sacīja EM pārstāvis.

Vienlaikus Latvijas Radio painteresējās, vai parādu problēma apkures sezonas noslēgumā ir tikpat sāpīga arī citās lielākajās pilsētās.

"Daugavpils siltumtīklu" valdes loceklis Artis Birkmanis stāstīja, ka apkures sezona pilsētā ir nedaudz ievilkusies, taču jautājums par parādniekiem Daugavpilī ir "normas robežās".

"Šī sezona ir nedaudz ievilkusies, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet mēs redzam, ka pieprasījums pakāpeniski krītas, un mēs gatavojamies vasaras sezonai. Tas nepatīkamais vārds "atslēgt", kā saka, ir galējais solis, ja kaut kas nenotiek pēc vienošanās, bet šobrīd tādu situāciju mums nav. Šajā ziņā viss kārtībā," teica Birkmanis.

Arī uzņēmuma "Liepājas enerģija" valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons apliecināja, ka parādu summa apkures sezonas noslēgumā šajā pilsētā ir ierastā apjomā.

"No 0,5% līdz 1% ir parādnieku apjoms. Ap 1. maiju tie varētu būt ap 40 000 [eiro]. Bet mēs pilnīgi noteikti zinām, ka liepājnieki parādus nokārtos. Pēdējo gadu griezumā mums nav bijušas problēmas ar parādniekiem. Mums bija šaubas, kā uz mūsu uzņēmumu atsauksies pandēmijas laiks, kad daļa cilvēku gan zaudēja darbu, gan saņēma pabalstus. Mēs tiešām esam pateicīgi mūsu klientiem, Liepājas iedzīvotājiem, ka viņi parādus par siltumenerģiju neuzkrāj, un mēs viņiem varam pateikt ļoti lielu paldies," sacīja Jansons.

Apkures sezonu Rīgā plāno noslēgt šonedēļ, savukārt Daugavpilī un Liepājā – sākot no nākamās nedēļas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt